43% ugunsdzēsēju izsaukumu tieši detektors pievērsis uzmanību sadūmojumam, norādīja VUGD. Precīzi saprast, cik mājokļos ir dūmu detektoru, esot sarežģīti.
VUGD pārstāve Agrita Vītola skaidroja: “Joprojām ir tā, ka pusē gadījumu tomēr šie detektori nav bijuši. Un šeit mēs runājam par gadījumiem, kad to bijis iespējams konstatēt. Nereti ir tā, ka mēs saņemam izsaukumu uz ugunsgrēku – naktī, kad jau mājā deg pilnās liesmās, jumts ir iebrucis, praktiski konstrukcijas ir sabrukušas. Tur jau pat ne vien detektoru ir grūti konstatēt, bet arī bojā gājušo cilvēku ir sarežģīti atrast.”
Pērn 87% iedzīvotāju norādīja, ka mājās ir vismaz viens detektors. 2018. gadā, pirms tā bija obligāta prasība, tā atbildēja tikai 9%, liecina VUGD aptauju dati.
Dienestā gan uzsvēra, ka detektors nepasargā no uguns nelaimes, bet tikai brīdina, un tas notiek tikai tad, ja tas novietots pareizi un regulāri tiek pārbaudīts. Vēlams vismaz reizi mēnesī nospiest testa pogu un pārliecināties, ka baterijas nav izlādējušās, norādīja VUGD. Arī putekļi var traucēt tā darbību vai radīt viltus trauksmi.
“Putekļi izraisa viņa darbību. Līdz ar to cilvēkiem ir dusmas, ka ierīce bezjēdzīgi strādā. Nē, ierīce ir izdarījusi savu darbu, vienkārši jāparūpējas, lai nav šo putekļu, kas var provocēt to darbu,” sacīja Vītola.
Noteikumi paredz, ka katrā mājokļa stāvā jābūt vismaz vienam dūmu detektoram, privātmājās – arī ugunsdzēsības aparātam. VUGD atzīmēja – ideāli, ja detektors ir katrā telpā, kurā uzturas cilvēki, bet vissvarīgākā vieta ir guļamistabas un gaiteņa griesti.
KONTEKSTS:
No 2020. gada dūmu detektori mājokļos ir obligāti. Dūmu detektors ar skaļu skaņas signālu vēstīs par telpās izveidojušos sadūmojumu, lai varētu laikus evakuēties no bīstamās vides un izsaukt ugunsdzēsējus glābējus.
Sods par dūmu detektora neesamību privātpersonām ir robežās no 30 eiro līdz 280 eiro.