Premjers Krišjānis Kariņš ("Jaunā Vienotība") pēc koalīcijas partiju sanāksmes žurnālistiem pastāstīja par Finanšu ministrijas priekšlikumu, ar kuru piedāvā no dzērājšoferiem konfiscētos transportlīdzekļus nodot Ukrainas armijas vajadzībām.
Šāda iecere koalīcijas sanāksmē esot guvusi atbalstu, un Finanšu ministrija tagad gatavos nepieciešamos grozījumus.
Tā kā stāvvietās konfiscētās mašīnas krājas, izmaiņas vēlas virzīt steidzamības kārtā.
"Mums ir bijušas vairākas tikšanās ar NVO, kas strādā tieši ar Ukrainu. Šī ideja kopīgi radās – [konfiscētās] automašīnas ziedot tieši armijas vajadzībām. Es gribētu uzsvērt, ka šis nav varbūt tik daudz jautājums par finansiālo ietekmi, jo tas tomēr ir ziedojums Ukrainai. Mēs esam sagatavojuši grozījumus un ceram, ka komisija varētu pat šonedēļ izskatīt un Saeima, iespējams, pat pieņemt steidzamības kārtā šos grozījumus, jo tas nedaudz ir saistīts ar to, lai neveidotos uzkrājums šiem transportlīdzekļiem," Latvijas Radio pastāstīja Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāre Karīna Ploka no „Jaunās Vienotības”.
Ukrainas armijai ziedos tos transportlīdzekļus, kas būs atbilstošā tehniskā stāvoklī.
Finanšu ministrijai nav datu, cik auto šādi varētu ziedot, jo, konfiscēto transportlīdzekļu skaits ir mainīgs.
Evakuē un uzglabā konfiscētos auto Nodrošinājuma valsts aģentūra. Šobrīd tur glabājas vairāk nekā 600 spēkrati, taču stāvlaukumu kapacitāte ir 850. Aģentūras Izņemto lietu un resursu pārvaldības departamenta Resursu pārvaldes vadītājs Jānis Nebars pauda, ka, piemēram, pagājušajās brīvdienās stāvlaukumos nonāca 21 transportlīdzeklis.
“Aģentūrā kopumā visos procesos, gan kriminālprocesi, gan administratīvie – kopējais transportlīdzekļu skaits ir 664 transportlīdzekļi. Kustību mēs vēlētos ātrāku no Valsts ieņēmumu dienesta puses, jo ar lēmumu par konfiskāciju pie mums glabājas jau aptuveni 100 transportlīdzekļi, kas jau ir kļuvuši par valstij piekritīgo mantu, ar kuriem VID vajadzētu veikt kaut kādu rīcību – vai nu utilizācija, vai nu realizācija. Ja mēs runājam par VID, tātad valsts īpašumā esošajiem jau konfiscētajiem transportlīdzekļiem, tad tas tuvojas jau divu mēnešu periodam, kad transportlīdzekļi stāv aģentūrā,” pauda Nebars.
2022. gada novembrī spēkā stājās izmaiņas Krimināllikumā, paredzot bargākus sodus dzērājšoferiem, kā arī auto konfiskāciju par braukšanu reibumā virs pusotras promiles.
Vidēji Valsts ieņēmumu dienests (VID) gadā realizē 250 automašīnas, bet kopš minēto grozījumu stāšanās spēkā realizēto auto skaits ir būtiski pieaudzis. Šīs automašīnas var iegādāties jebkurš, un interese par tām ir liela, jo ir iespēja iegūt auto par zemāku cenu. Šajās izsolēs sākumcena netiek noteikta – kurš vairāk piedāvā, tas braucamrīku arī pērk.
Tiesa, vairāk nekā puse no pieķertajiem dzērājšoferiem braukuši ar citai personai piederošu transportlīdzekli, un viņiem tiek piemērots naudas sods daļējas vai pilnas transporta vērtības apmērā.
Iepriekš Tieslietu ministrija prognozēja, ka vidēji gadā autovadītājiem lielā reibumā varētu tikt konfiscēti 2500 auto vai piedzīta to vērtība.
