“Dzīvnieku policijas” valdes locekle Daina Ločmele kā vienu no problēmām min šobrīd spēkā esošās normas, kas paredz obligātu suņu iezīmēšanu un reģistrēšanu uz īpašnieka vārda, bet realitātē tomēr īsti nestrādā.
“Tātad dzīvnieku var apzīmēt, bet nereģistrēt. Līdz ar to šis posms netiek noslēgts un tas mūsu rosinājums ir par to, lai šo apzīmēšanu un reģistrāciju likuma līmenī padarītu par vienotu un nesadalītu procesu, par kuru ir atbildīgi vetārsti. Attiecīgi, lai rodas tas kontroles mehānisms, jo pretējā gadījumā šobrīd ir tā, ka apzīmēšana ar reģistrāciju nav vienots process. Dzīvnieks tiek apzīmēts, bet ne reģistrēts uz saimnieka vārda. Dzīvnieku var reģistrēt gan veterinārārsts, gan persona pati, kurai viņš pieder, līdz ar to ir tāds diezgan liels haoss tajās normās. Tas process netiek izdarīts līdz galam, noslēgts, un viņu nevar līdz ar to arī nekādā veidā nokontrolēt, kurš tad ir atbildīgs par to, ka tas nav izdarīts,” norādīja Ločmele.
Līdz ar to brīdī, kad, piemēram, suns ir noklīdis, ne vienmēr ir iespējams noskaidrot viņa saimnieku, un dzīvnieku nākas nogādāt patversmē. To, ka tā aizvien ir problēma, norādīja arī dzīvnieku aizsardzības biedrības “Ķepu ķepā” Ozolnieku novadā viena no dibinātājām Gundega Bidere. Biedrībai ir arī dzīvnieku patversmes statuss.
Viņa sacīja: “Mēs pirmo gadu tagad apkalpojam divas pašvaldības, apkalpojam Vecumnieku novadu un Bausku. Piecu mēnešu laikā katrā pašvaldībā ir bijis pa vienam čipotam un reģistrētam sunim, kaut gan izsaukumu par suņiem bijis gana daudz.”
Ņemot vērā, ka patversmēs dažādu iemeslu dēļ nonāk daudz suņu, “Dzīvnieku policijas” pārstāve Ločmele vēl atzina, iespējams, tās ir arī nekontrolētas dzīvnieku pavairošanas sekas. Turklāt tam seko arī citas problēmas.
“Tie dzīvnieki no kaut kurienes rodas. Viņi tātad rodas pie tiem cilvēkiem, kuru bizness vai rūpals ir dzīvnieku pavairošana. Viņi visus neapzīmē un nereģistrē uz sava vārda. Tas nozīmē to, ka visi šie pavairotāji un audzētāji paliek ēnu ekonomikas zonā. Mēs nezinām, cik viņu ir, kādos apstākļos šie dzīvnieki tiek audzēti un pavairoti, un pēdējos gados mums ir bijis pietiekoši daudz skaļu lietu saistībā ar to, kādos apstākļos dzīvnieki tiek pavairoti un audzēti. Spilgtākais, ko visi noteikti atceras, bija 58 mazsunīši Pārdaugavā trīsistabu dzīvoklī, kuri bija turēti cietsirdīgos un ļoti nežēlīgos apstākļos. Un tās ir tās divas lielākās problēmas, tātad
viens ir šis stāsts par dzīvnieku apzīmēšanu un reģistrēšanu, lai tajā brīdī, kad dzīvnieks tiek atrasts, mēs varam viņu identificēt un nogādāt mājās, un otrs, lai nenotiktu nelegālā dzīvnieku pavairošana un audzēšana,” skaidroja Ločmele.
Risks – iegādāties dzīvnieku ar veselības problēmām
Suņu audzētāja Rita Kivleniece no Iecavas novada stāstīja – savulaik arī iegādājusies vācu aitu suni. Dokumentu viņam nebija, bet toreiz arī pati par tādām lietām īsti vēl daudz nezināja. Suni nopirka par 50 eiro, bet viņa dzīves laikā samaksājusi krietni vairāk par viņa veselības problēmām, nekā tas būtu bijis par kārtīgu šķirnes suni ar dokumentiem.
“Vācu aitu suns man tiešām gadījās ļoti, ļoti ar displāziju. Mēs viņam uztaisījām operāciju, un viņš visu mūžu cīnās ar visādām kaitēm. Bet mēs viņu tādos labos apstākļos turam, un viņš ir nodzīvojis savus deviņarpus gadus. Cik viņš vēl ilgi dzīvos, to Dievs tikai zina,” sacīja Kivleniece.
Kivleniecei vienmēr patikuši suņi, tāpēc pirms sešiem gadiem pievērsās tam nopietni, sākot audzēt šķirnes suņus – iegādājās balto Šveices aitu suni un pulciņam pievienojies arī beļģu ''Grīnendāls''. Kopā ar diviem mājas suņiem saimniecībā šobrīd aug seši šķirnes suņi. Saimniece atklāja, ka tas nav kā darbs vai kā bizness, bet dzīves veids. Un viņai, kā jau audzētājai, ir stingri jāievēro dažādi noteikumi, kas arī izslēdz iespēju suņus pavairot tik, cik tīk.
Suņu audzētāja norādīja: “Mēs nodarbojamies ar vaislas darbu. Mēs izmeklējam labākos kucēnus, labākos suņus. Es esmu Latvijas Kinoloģiskajā federācijā, klubā, kurš kontrolē un pārbauda, kādi mums ir kucēni. Mēs nedrīkstam pārot divreiz gadā. Ir jābūt vienreiz gadā tikai metienam. Kuce, viņa jau tomēr ir dzīvs radījums, es arī nepāroju katru reizi. Es varu laist arī pa pusotru gadu, nu, skatīties, kā tur ir. Tad man ir obligāta prasība, ka man ir jāiet uz izstādēm. Tad suņiem ir jāiziet veselības pārbaude. Katram sunim ir sava veselība. Mūsu suņiem ir displāzijas pārbaude. Tad ir, ja es eju skolā, es varu likt eksāmenu ar viņu, paklausības eksāmenu vai otrs ir psihes pārbaude. Pārot savu kuci varu no 22 mēnešiem. Tātad gandrīz divus gadus man suns ir jāaudzina. Tad klubs man dod pārošanas atļauju, kurā viņi raksta iekšā, ar kādu suni es pārošu. Sunim arī jābūt pārbaudītam visām veselības pārbaudēm, jo tad klubs var pateikt, ka ar šo suni nevar pārot, jo viņam nav tas un tas, un tas. Viss ir zem kontroles.
Tad man ir piecu dienu laikā jāpaziņo klubam, ka man ir piedzimuši tik un tik kucēni. Klubs atbrauc pie mums, viņi pārbauda tos kucēnus, vai viss ir kārtībā. Tā skaitās aktēšana. Paiet divi mēneši. Man kucēni ir jāsačipo, jāsapotē un jāiereģistrē datu bāzē. Iereģistrējot datu bāzē, visi ir jāiereģistrē uz sava vārda. Tad atbrauc klubs atkal aktēt un atkal pārbauda, vai visi kucēni ir atbilstoši, nosver, apskatās zobus, ausis, acis, astes, visu izskata. Apskatās, kādā stāvoklī ir kucēni, un katram kucēnam dod atsavināšanas līgumu.
Atsavināšanas līgumā ir ierakstīts, ja tur ir kaut kāds defekts. Tad, ja atrodas jaunie īpašnieki, tad īpašniekam es dodu to līgumu, atsavināšanas līgumu, un viens līguma eksemplārs paliek pie manis, vienu es iedodu īpašniekam, un trešo es iedodu klubam, uz kā klubs taisa ciltsrakstus sunim. Uz tā cilvēka vārda, kas sunīti ir dabūjis. Principā, ja cilvēks pie mums iegādājas suni, tad viņš paņem tikai to suni un viņam nekas vairs nav jādara. Nu, ja suns ir divos mēnešos, tad trīs mēnešos viņam suns ir jāaizved un jāuztaisa trakumsērgas pote.”
Lai izslēgtu to, ka suņa jaunais īpašnieks pats pēc tam izdomā tos nekontrolēti pavairot, Kivleniece to savā būtībā uzrauga. Raksta līgumu un turpina saziņu ar suņu īpašniekiem, rīko saietus. Bet jau pašā sākumā arī noskaidro, kur suns tiks turēts un kādiem mērķiem nepieciešams.
“Tie, kas pavairo, viņi principā dara tā – viņi neko nedara. Viņi, kā dabū suni, viņi vienkārši pagaida, kad sunim ir pirmās meklēšanās, salaiž tos suņus kopā, tad tie kucēni kaut kur piedzimst, un tad viņi pagaida mēnesi vai kā, kad suns sāk pats ēst, tad vienkārši atdod cilvēkiem. Un ne tur ir čipi, ne potes, un cilvēki ir tādi, ka viņi arī iegādājas, viņiem vajag suni. Un tad izdomā, ka tomēr to suni nevajag un izmet, tā arī tie suņi nonāk patversmēs,” klāstīja suņu audzētāja.
Svarīgs – preventīvais un skaidrojošais darbs
Lai mazinātu gadījumus, kad suņi neapzīmēti, nereģistrēti, nevakcinēti tiek tirgoti dažādās interneta vietnēs vai vienkārši atdoti tāpat vien, jo savai suņu meitenei gadījies palikt grūsnai, svarīgi aktīvāk iesaistīties visām iesaistītajām pusēm, uzskata dzīvnieku aizsardzības biedrības “Ķepu ķepā” vadītāja.
“Mēs gribam panākt formu – tādu kā sabiedriskie inspektori. Ņemot vērā, ka PVD tīri fiziski pietrūkst laika, viņi vienmēr sūdzas, ka viņiem ir pārāk maza kapacitāte, ka nevar ar visu tikt galā, mēs vairāku gadu garumā piedāvājam viņiem ideju par sabiedriskajiem inspektoriem, kas būtu patversmes vai biedrības pārstāvis, kas būtu pie rociņas paņemts pašvaldības vai valsts policijas pārstāvis un pie otras rociņas paņemts praktizējošs sertificēts veterinārārsts. Vetārsts uz vietas apskatās, kādā stāvoklī ir dzīvnieks, vai tie ir labturības prasību pārkāpumi vai tā jau ir cietsirdīga izturēšanās pret dzīvnieku. Policijas pārstāvis, ja tā ir labturības prasība, uzliek protokolu, paraksta par pārkāpumu, cilvēkam ir jāierodas uz administratīvo sēdi. Mēs no savas puses cilvēkam, lai būtu vainu mīkstinoši apstākļi, varam piedāvāt nekavējoties šos dzīvniekus vakcinēt, čipot, reģistrēt. Mēs taisījām jau šādu akciju pagājušā gadā, vienkārši braucot pa laukiem kopā ar vetārstu, piedāvājot bez maksas veikt dzīvnieku vakcināciju, čipošanu, reģistrēšanu. Apbraukājām pāris stundu laikā vienu mazu ciematiņu, kur iebraucām vairāk nekā 16 mājās, kurās bija dzīvnieki, un čipoti, reģistrēti bija tikai divi suņi,” atzīmēja Bidere.
Viņasprāt, vairāk vajadzētu iesaistīties arī pašvaldībām, no savas puses vairāk veicot kontrolējošo un skaidrojošo darbu. Ja biežāk notiks reidi un cilvēki sapratīs, ka par obligāto prasību neizpildīšanu var tikt piemēroti sodi, daudzi iespējams arī reaģēs un sakārtos nepieciešamās formalitātes, uzskata Bidere.
Risinājumi un priekšlikumi tiek izskatīti
Jūnija sākumā Saeimas atbildīgā komisija turpināja izskatīt likumprojektu “Grozījumi Dzīvnieku aizsardzības likumā”. Zemkopības ministrijas (ZM) Dzīvnieku tirdzniecības, labturības un barības nodaļas vadītāja Liene Ansone akcentēja, ka par vairākiem jautājumiem diskutēts jau iepriekš. Ir priekšlikumi, kas atkal aktualizēti, bet ir lietas, kas jau izdarītas.
“Būtiski palielināti sodi par daudziem pārkāpumiem. Ņemot vērā, ka paralēli mums notika speciālo sodu, normu pārcelšana uz speciālajiem likumiem, tas tika izdarīts un attiecībā uz mājas (istabas) dzīvnieku reģistrāciju tika papildināts Veterinārmedicīnas likums. Tas, par ko mēs vēl runājam, kas vēl būtu darāms, paredzot, ka turpmāk visas darbības, kas ir saistītas ar mājas (istabas) dzīvnieku apzīmēšanu, reģistrāciju, pases izsniegšanu, ka turpmāk šīs darbības varēs veikt tikai un vienīgi pie praktizējoša vetārsta. Tas nozīmē, ka patiesībā obligāta ir norma, ka kucēnam jābūt vakcinētam līdz 3 mēnešu vecumam vai fakts, ka kucēns ir jāatdod apzīmēts un reģistrēts, viņam ir izsniegta mājas (istabas) dzīvnieku pase, tātad visas šīs darbības tiks veiktas pie vetārsta,” norādīja Ansone.
Zemkopības ministrijas pārstāve piebilda – lai mazinātu problēmu, ka patversmēs nonāk daudz suņu, pašiem saimniekiem arī jābūt atbildīgākiem. Bet par negodprātīgu pavairotāju kontroli un uzraudzību, – tas prasītu daudz resursus, tāpēc par aizdomīgām situācijām ir jāziņo.
“Ja tu pērc, tad tev ir jāpajautā, vai tas ir izdarīts, un nepērc, pirms tas nav izdarīts, jo katram šim faktam, katram šim kucēnam, būsim godīgi, neviena valsts institūcijas inspektoru vai policistu nenoliksi klāt, lai to nokontrolētu. Un šajā gadījumā arī pircējam būtu jānokontrolē un jāiegādājas patiesībā legālas izcelsmes kucēni.
Ļoti lielu lomu spēlē pārējā sabiedrība, ja šādas situācijas ir un ir aizdomas, ka ir dzīvnieki, kas tiek turēti neatbilstošos apstākļos,
ja ir aizdomas, ka ir labturības pārkāpumi, turēšanas pārkāpumi, dzīvnieki netiek vakcinēti, – par jebkurām šādām situācijām var vērsties PVD un tam ir iespēja pārbaudīt šo informāciju,” pauda Ansone.
ZM iesniegusi arī savu piedāvājumu par papildu regulējumu par dzīvnieku tirdzniecību internetā. Tas būtu aktuāli arī starp Eiropas Savienības dalībvalstīm, jo šobrīd vienota regulējuma nav. Vēl tiek pārskatīts arī priekšlikums, ļaujot vairāk iesaistīties Valsts policijai un arī reaģēt uz gadījumiem, kas saistīti ar cietsirdīgu izturēšanos pret dzīvniekiem vai saistībā ar labturības noteikumu pārkāpumiem. Pie vairākiem dzīvnieku aizsardzības jautājumiem iesaistītās puses, visticamāk, atgriezīsies rudenī.
