Ģimenes ārsti, Veselības ministrijas un Nacionālā veselības dienesta (NVD) pārstāvji ceturtdien, 20. februārī, pārrunāja pārrāvumus e-veselības sistēmas darbībā šīs nedēļas sākumā un vienojās par neatkarīga audita nepieciešamību.
Vienošanās paredz, ka NVD šī gada pirmajā pusgadā izsludinās atklātu konkursu par sistēmas auditu un atkarībā no audita rezultātiem lems par e-veselības tālāko darbību.
Bet šobrīd līdz brīdim, kad būs zināmi audita rezultāti,
pilnībā apturēta jaunu rīku izstrāde, arī e-nosūtījumu ieviešana, ko iepriekš NVD izvirzīja par šī gada prioritāti.
NVD vadītājs Edgars Labsvīrs LTV atzina, ka šobrīd sistēmai nav neatkarīga apsaimniekotāja, bet par to rūpējas trīs NVD informācijas tehnoloģiju (IT) speciālisti, kas, viņaprāt, ir galvenā problēma - trūkst resursu sistēmas uzturēšanai.
Viņš arī atvainojas visiem par sistēmas darbības pārrāvumu pirmdien un otrdien.
Pašlaik neviens ar informācijas tehnoloģijām saistīts uzņēmums par e-veselības uzraudzību vairs nerūpējas. Izsludinātais konkurss beidzās bez rezultāta.
Lauku ģimenes ārstu asociācijas un Ģimenes ārstu asociācijas pārstāvji pauda pārliecību, ka no pašreizējās e-veselības sistēmas jāatsakās un jāatzīst, ka tā nav spējīga darboties.
Ārsti norādīja, ka sistēmas darbības pārrāvuma dēļ viņi veltīs nedēļas nogali, lai ievadītu tajā datus par pacientiem, par kuriem to nebija iespējams izdarīt pirmdien un otrdien, lai cilvēki varētu atvērt vai slēgt slimības lapas un saņemt slimības pabalstus.
“Ar slimības lapām mēs esam nopietnā ķezā. Es visas nepaguvu apstrādāt, man ir kaudze, es vairs nespēju pat izsekot līdzi,” atzina Lauku ģimenes ārstu asociācijas pārstāvis Ainis Dzalbs.
Viņš netic, ka sistēma, kas divus gadus strādā ar traucējumiem, bet kopš decembra īpaši lēni, ir uzlabojama.
Nacionālā veselības dienesta vadītājs atzina, ka moduļi izstrādāti pirms astoņiem gadiem, bez uzlabojumiem tie nevar strādāt. Bet, palikusi bez apsaimniekotāja, e-veselība turas uz dažu datorspeciālistu zināšanām un prasmēm..
Jautāts, vai viņš tic e-veselībai, Labsvīrs norādīja, ka neticēs “papīra receptēm. Tas nav risinājums!”
KONTEKSTS:
E-veselības sistēmas darbības traucējumu dēļ pusotru diennakti visā valstī zāles varēja nopirkt tikai ar papīra receptēm, un ģimenes ārstu praksēs ir simtiem neatvērtu un nenoslēgtu slimības lapu. Trešdien, 19. februārī, sistēmas darbība atjaunota. Tās uzturētājs taisnojas, ka notikusi kļūda sistēmas uzlabošanas laikā un tagad tiks meklēti vainīgie.
Gandrīz divus gadus pēc tam, kad e-veselība ārstiem jālieto obligāti, joprojām sistēma mēdz nobrukt. Pērn e-veselības uzturēšanai no valsts budžeta iedalīti 1,8 miljoni eiro. Pavasarī Nacionālais veselības dienests apzināja 50 kļūdas un ieteikumus, kas e-veselībā jālabo.
Finanšu ministrija paudusi bažas, ka e-veselības projekts varētu zaudēt Eiropas Savienības finansējumu. Nacionālais veselības dienests gan uzstāja, ka jebkuram rādītājam, kas projektā atpaliek no plāna, esot objektīvs izskaidrojums, tādēļ riski neesot lieli.
No 2018. gada 1. janvāra uzsāktā obligātā valsts e-veselības sistēmas lietošana paredz, ka darbnespējas lapu un valsts kompensējamo zāļu recepšu aprite ir tikai elektroniska. Jau pirmajā darbības dienā sistēmā bijuši ilgstoši tehniski traucējumi, un pirmajās dienās ne visi ģimenes ārsti vispār izmantoja šo sistēmu. Arī pēc tam novērotas sistēmas darbības problēmas un turpinājās sistēmas labošana.
Veselības ministrijas pārstāvji tomēr uzskata, ka sistēma būtu jāturpina attīstīt. lai arī atzina – sistēmas ieviešanas gaitā bijušas problēmas. Tomēr par e-veselības attīstīšanas nepieciešamību šaubās veselības aprūpes darbinieku pārstāvji.
E-veselības izveidei līdz šim iztērēti 14,5 miljoni eiro un tuvākajos trīs gados plāno investēt vēl 5 miljonus eiro.
