"Tie lielākie pārmetumi tiešām ir bijuši par to, ka, sistēmu plānojot, sākotnēji ir bijusi viena liela specifikācija, kas, ieviešot vairāku gadu garumā un saņemot gala rezultātu, ir novecojusi. Vairs neatbilst modernām prasībām. Tas ir tas, ko ir plānots pārskatīt – kapacitāte, iepriekšējā pieredze īstenošanā un noteikti arī paša risinājuma aktualitāte un to jautājumu aktualitāte, ko šobrīd trešajā kārtā bija plānots risināt. Šobrīd mēs plānojam, ka tas prasīs [laiku] līdz mēnesim," skaidroja Kasparāns.
Latvijas Ārstu biedrības vadītāja Ilze Aizsilniece kritiski vērtē e-veselību, norādot, ka tā būvēta, nedomājot par tās lietotājiem. Viņa sistēmu nosauca par klientiem nedraudzīgu. Tāpat viņa atzīmēja, ka sistēmas tehniskais risinājums ir sliktas kvalitātes.
"Ārstu biedrības viens no informācijas tehnoloģiju (IT) speciālistiem teica, ka tā sistēma, tā ir caura. Un, ja mēs būvēsim kaut ko klāt, mēs tik un tā lipināsim ciet caurumiņus," norādīja Aizsilniece.
Skarbu kritiku e-veselībai veltīja Saeimas deputāts no „Saskaņas” Ivars Zariņš, salīdzinot projektu ar beigtu dzīvnieku.
"Principā tos moduļus, par kuriem tagad runā, kurus jums tagad mēģina ieskaidrot, ka tā ir e-veselība, tos varēja uztaisīt ar apmēram 100 reizes mazāku finansējumu.
Un tas, kas tagad notiek, ko, manuprāt, dara atbildīgie par e-veselību – viņi mēģina visiem veidiem piesegt savu neizdarību un mēģina jums piespiest turpināt jāt ar beigtu zirgu.
Tas ir tas, ar ko nodarbojas atbildīgie. Jums mēģina iestāstīt, un tas, kas tiek darīts – netiek meklēts tas, kā jums normāli ar to strādāt, bet tiek meklēti risinājumi, kā turpināt uzturēt šo beigto zirgu un stāstīt, ka ar to var jāt," viedokli pauda Zariņš.
Latvijas Ģimenes ārstu asociācijas vadītāja Sarmīte Veide aicināja sistēmu pārskatīt, radot to ērtāk un ātrāk lietojamu. Arī Valsts kontroles pārstāve Inga Vārava norādīja, ka sistēma būtu jāpārskata un tai būtu jāveic atkārtots audits.
"Pirmkārt, mums ir beidzot jāsaprot, kur ir fundamentālās problēmas sistēmā. Vai tā ir sistēmas arhitektūra datubāzes līmenī, veiktspēja, vai tā vispār var apkalpot visu paredzēto lietotāju skaitu. Vai šeit ir problēmas izmantotajās tehnoloģijās un funkcionalitātē un lietojamībā. Šeit jāsaprot – ja problēmas ir arhitektūrā un nesavietojamās tehnoloģijās, tad visdrīzāk ar ielāpiem mēs neizlīdzēsimies," norādīja Vārava.
Savukārt Jaunās konservatīvās partijas deputāte Juta Strīķe pauda aizdomas par Veselības ministrijas lēmumu noslēgt līgumu par sistēmas trešās kārtas izveidi aizvadītajā novembrī - pēc Saeimas vēlēšanām, īsi pirms jaunās valdības darba uzsākšanas. Viņa norādīja, ka aizdomīga ir tāda steiga līguma parakstīšanā, neatstājot to jaunās valdības ministres darba kārtībā.
