“Es biju pārsteigts, cik negatīva bija tā reakcija,” sacīja Kušners, norādot, ka bankas prezidentam noteiktais drošības līdzeklis – aizliegums ieņemt konkrēto amatu – radījis problēmas attiecībās ar Eiropas Centrālo banku. Tās speciālisti esot mutiski pauduši neapmierinātību ar Rimšēviča, kurš ir arī Eiropas Centrālās bankas padomes loceklis, funkcionalitātes ierobežošanu.
“Redzēs, kāda būs vadības līmenī reakcija, bet fakts ir tāds, ka viņi uzskata to par konfliktu ar Eiropas tiesībām. To es tikai atstāstu. Mēs gribētu, lai tas nepārvēršas par konfliktu,” sacīja Kušners, piebilstot – Eiropas Centrālā banka esot noskaņota visai kareivīgi.
“Mēs būtu tiešām priecīgi, ja tas risinājums tiktu panākts kādā korektā veidā, nevis eskalēt to līdz agresijai. Mēs tai problēmai esam pa vidu kā iestāde, tas ir vēl viens sitiens pa Latvijas Banku,” sacīja Latvijas Bankas padomes loceklis.
Pati Eiropas Centrālā banka sākotnēji komentēt Kušnera teikto atteicās, bet vēlāk atsūtīja īsu rakstisku komentāru, ka šādus apgalvojumus tā neesot paudusi.
Arī spiedienu uz Latvijas Banku saistībā ar Rimšēviču Eiropas Centrālā banka neesot izdarījusi.
Tikmēr pats Rimšēvičs ceturtdien, 22.februārī, Rīgas rajona tiesā iesniedzis pārsūdzību par KNAB noteikto drošības līdzekli – aizliegumu ieņemt bankas prezidenta amatu.
Lūgums nodots izmeklēšanas tiesnesim, un saskaņā ar likumu tas jāizskata trīs dienu laikā. Tiesa, Rimšēviča advokāts Saulvedis Vārpiņš pieļauj, ka jautājuma sarežģītības dēļ tā skatīšana varētu ievilkties.
Tikmēr pašā krimināllietā pierādījumu vākšana turpinās. To LTV apstiprināja lietu uzraugošā prokurore Viorika Jirgena: “Kā uzraugošais prokurors es varu pateikt, ka lietas izmeklēšanas gaitai tiek sekots, uzraudzīts un viss notiek tā, kā procesā ir paredzēts. (..) Es varu apliecināt to, ka ir pamatoti pieņemts lēmums par aizdomās turētās personas atzīšanu, bet par tālāko izmeklēšanas gaitu…
Ir daudz apstākļu, bet nav nekādu indikāciju, ka lieta varētu nebeigties veiksmīgi un rezultātā nebūt apsūdzība, un lieta netiktu virzīta uz tiesu.”
Jirgena arī apstiprina – Rimšēviča krimināllieta saistīta ar vienu notikumu pirms vairākiem gadiem. KNAB izmeklēšanas interesēs neatklāj, ar kādu, bet pēc paziņojuma, ka lietā nav iesaistīta neviena kredītiestāde, kas šobrīd darbojas Latvijā, izskan, ka kukuļošanas epizode varētu būt saistīta ar licenci zaudējušo “Trasta komercbanku”.
Žurnāls “Ir”, atsaucoties uz kādu anonīmu avotu, raksta, ka lietā izmantota kādas kukuļošanā iesaistītas augstas “Trasta komercbankas” amatpersonas liecība. “Trasta komercbankas” padomes priekšsēdētājs līdz tās slēgšanai bijis Igors Buimisters, bet ar viņu dienas laikā neizdevās sazināties.
Savukārt KNAB priekšnieks, kurš līdz šim vairījās atzīt, ka otra lietā iesaistītā fiziskā persona ir politiķiem pietuvinātais uzņēmējs Māris Martinsons, LTV raidījumā “Tieša runa” beidzot apstiprināja žurnālistu versiju. Martinsons tiek aizdomās par kukuļa izspiešanu, bet komentārus vēl joprojām nesniedz.
KONTEKSTS:
Ilmārs Rimšēvičs tiek turēts aizdomās par kukuļa pieprasīšanu un pieņemšanu lielā apmērā - ne mazāk kā 100 000 eiro organizētā grupā. Zināms, ka šajā lietā KNAB aizturēja uzņēmēju Māri Martinsonu. Lietā nefigurē neviena no Latvijā pašlaik strādājošajām kredītiestādēm. Iespējams, lieta saistīta ar «Trasta komercbankas» likvidēšanu.
Rimšēvičs pēc aizturēšanas termiņa beigām atbrīvots no īslaicīgās aizturēšanas izolatora pret 100 000 eiro drošības naudu. Viņam arī noteikts amata pienākumu pildīšanas aizliegums un liegums izbraukt no valsts. Rimšēvičs medijiem paziņoja, ka viņam ir izteikti skaidri "nogalināšanas, nošaušanas draudi”, par ko ir ziņots drošības iestādēm. Rimšēvičs uzskata, ka viņš ir kļuvis par dažu komercbanku koordinēta uzbrukuma mērķi.
