Rīgā dzimušā Egila Levita jaunības gadi pagāja Vācijā, kur beidzis Minsteres Latviešu ģimnāziju un Hamburgas universitāti. Viņš studējis politikas zinātni un jurisprudenci.
1980. gadu beigās Levits iesaistījās Latvijas politikā – kļuva par Latvijas Tautas frontes domes locekli un 1989. gadā izveidotā Latvijas pilsoņu kongresa locekli. Darbojoties Latvijas Tautas frontē, Levits bija viens no 1990. gada 4. maijā pieņemtās Latvijas PSR Augstākās padomes Deklarācijas par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu teksta autoriem. Vēlāk viņš iesaistījās par elitāru dēvētajā „Klubs 21” un 1993. gadā no „Latvijas ceļa” saraksta tika ievēlēts par 5. Saeimas deputātu. Valda Birkava valdībā Levits ieņēma tieslietu ministra un Ministru prezidenta biedra amatus. Pēc Birkava valdības demisijas Levits kļuva par Latvijas vēstnieku Austrijā, Šveicē un Ungārijā.
1995. gadā Levitu izraudzījās par Latvijas pārstāvi Eiropas Cilvēktiesību tiesā, bet 1997. gadā – arī par Latvijas Republikas pārstāvi Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas (EDSO) Samierināšanas un arbitrāžas tiesā. 2004. gadā Tieslietu ministrija nolēma izvirzīt Levitu par Latvijas pārstāvi Eiropas Kopienu tiesā.
Levita kandidatūra Valsts prezidenta amatam pirmo reizi publiski izskanēja jau 2007. gadā. Toreiz viņš atteicās no kandidēšanas uz valsts augstākās amatpersonas godu, norādot uz atbalsta trūkumu valdošajā koalīcijā.
Tā paša gada nogalē Valsts prezidenta amatā ievēlētais Valdis Zatlers izveido Konstitucionālo tiesību komisiju, par kuras priekšsēdētāju kļūst Levits.
Levita kandidatūra Valsts prezidenta amatam tika apspriesta arī 2011. gadā. toreiz par nodomu izvirzīt Levitu paziņoja Nacionālā apvienība „Visu Latvijai!”/”Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK. Kandidatūra tiek apspriesta arī „Vienotībā”, taču līdz oficiālai nominācijai nenonāk.
2012. gada rudenī Levita vadītā Konstitucionālo tiesību komisija nāk klajā ar piedāvājumu papildināt Latvijas Republikas konstitūciju – Satversmi – ar īpašu preambulu. Šī iemesla dēļ Levits tiek dēvēts arī par Satversmes preambulas tēvu.
Pirms 12. Saeimas vēlēšanām jau divi politiskie spēki – Nacionālā apvienība un bijušā tieslietu ministra Jāņa Bordāna izveidotā Jaunā konservatīvā partija paziņo, ka šo politisko spēku kandidāts Valsts prezidenta amatam ir Levits.
2015. gada pavasarī, kad jau kļuvis zināms, ka Valsts prezidents Andris Bērziņš nekandidēs uz otro pilnvaru termiņu, Levits piekrīt nominācijai uz Valsts prezidenta amatu. Kandidēšanai viņš piekrīt ar nosacījumu, ka viņa nominētāju vidū jābūt vairāku politisko spēku pārstāvjiem. 2015. gadā Levitu Valsts prezidenta amatam izvirzīja Nacionālās apvienības deputāti Gaidis Bērziņš, Ināra Mūrniece un Imants Parādnieks „Vienotības” deputāti Lolita Čigāne un Veiko Spolītis, kā arī opozīcijā esošās partijas „No sirds Latvijai” deputāts Ringolds Balodis. 2015. gada jūnijā notikušajās Valsts prezidenta vēlēšanās Levits „izkrita” priekšpēdējā kārtā – tajā viņam izdevās iegūt 26 deputātu balsis.
Šā gada sākumā Levits atzina, ka toreiz zinājis, ka izredžu uz ievēlēšanu nav.
Tagad Levitu Valsts prezidenta amatam izvirzījuši desmit Saeimas deputāti, kas pārstāv visas piecas valdību veidojošās politiskās partijas – Nacionālo apvienību, Jauno konservatīvo partiju, „Attīstībai/Par!”, „Jauno Vienotību” un “KPV LV”. Visu valdību veidojošo partiju atbalsts bija viens no paša Levita izvirzītajiem priekšnosacījumiem, kas izpelnījies gana asu kritiku.
Šoreiz īpaši Levita atbalstam ir izveidota biedrība „Par izcilu Latvijas Valsts prezidentu”.
Tā Uzņēmumu reģistrā reģistrēta šā gada janvārī, tas ir, neilgi pirms Levita rakstu apkopojuma „Valstsgriba” oficiālās izdošanas. Biedrības valdes priekšsēdētājs ir Aldis Austers, kurš nule kā notikušajās Eiropas Parlamenta vēlēšanās kandidēja no „Attīstībai/Par!” saraksta.
