Zemākā aktivitāte vēlēšanās novērota Latgalē, kur piedalījušies 23,55% balsstiesīgo vēlētāju. Savukārt augstākā aktivitāte bijusi Rīgas apgabalā (39,40% balsstiesīgo vēlētāju).
Neskaitot vēlētājus, kuri nobalsoja iepriekšējā balsošanā, aktivitāte līdz plkst.20.00 sestdien bijusi 21,81% apmērā, liecina CVK dati par 999 iecirkņiem no 1000.
Aktivitāte nav apkopota par vēl vienu iecirkni, un šajās EP vēlēšanās tā bijusi augstāka nekā 2014. gadā. Tad nobalsoja 30,12% vēlētāju.
Līdz šim viszemākā jebkad vēlēšanās reģistrēta aktivitāte bija 2014.gada Eiroparlamenta (EP) vēlēšanās, kurās piedalījās 443 453 jeb 30,12% balsstiesīgo vēlētāju, un tas bija zemākais rādītājs, salīdzinot ar visām EP, pašvaldību un Saeimas vēlēšanām kopš neatkarības atgūšanas.
2009.gadā, kad Eiropas parlamenta vēlēšanas notika reizē ar pašvaldību vēlēšanām, tajās piedalījās 797 219 jeb 53,69% vēlētāju.
Eiropas Parlamenta vēlēšanas Latvijā pirmo reizi notika 2004.gada 12.jūnijā, kad tajās piedalījās 577 879 jeb 41,34% vēlētāju.
Saeimas vēlēšanās rekordzemā aktivitāte bija pērn, vēlot 2013.Saeimu - vēlēšanās piedalījušies 845 196 jeb 54,60% balsstiesīgo. 12.Saeimas vēlēšanās piedalījās 912 349 vēlētāju jeb 58,78% no balsstiesīgajiem. 11. Saeimas vēlēšanās balsoja 59,45%, vēlētāju līdzdalība 10.Saeimas vēlēšanās bija 63,12%,9.Saeimā vēlētāju aktivitāte Latvijā bija 60,98%, 8.Saeimu vēlēja 71,36%, 7.Saeimas vēlēšanās balsoja 71,9%, bet 6. Saeimas vēlēšanas 1995.gadā balsoja 71,9% vēlētāju, 5. Saeimas vēlēšanās piedalījās 89,9%.
