“De facto” žurnāliste pieteicās vairākos darbos. Populārākajos uzņēmumos Latvijā, kas savu darbību nodrošina caur lietotni telefonā. Divos ēdienu piegādātājos – “Takeout” un “Wolt”, kā arī taksometru platformas uzturētājos – “Yandex” un “Bolt” (iepriekš zināms kā “Taxify”).
Izpētītais “De facto” komandu pārsteidza – žurnāliste varēja strādāt par taksisti “Bolt”.
Taču likums to neļauj - žurnālistei nav taksometra vadītāja apliecības. Tādu nemaz nevarētu iegūt, jo autovadītājas stāžs ir mazāks par trīs gadiem. Tāpat “De facto” žurnāliste nav reģistrējusies kā komersants. Arī automašīnai nav izsniegta licences kartīte. Tas nozīmē, ka “Bolt” neveica visu iespējamo, lai pārliecinātos par žurnālistes atbilstību. Tam pietika vien ar elektronisku apstiprinājumu, ka žurnālistei ir visi nepieciešamie dokumenti.
"Mēs noteikti pārbaudām vienu lietu uzreiz - tā ir taksometra vadītāja apliecība,” uzsver “Bolt” vadītājs Latvijā Kārlis Ķezberis. Viņš norāda, ka līdz pārbaudes pabeigšanai autovadītājs uz ceļa netiek. Uz “De facto” jautājumu par to, ka taksists bez licences varējis braukt vēl pagājušajā nedēļā, Ķezberis atbild: "Pagājušajā nedēļā? Nu grūti teikt, grūti teikt, tad ir jāskatās kaut kādi konkrēti gadījumi, kāpēc varbūt nav bijis pārbaudīts.”
Ja patiešām “Bolt” gribētu pārbaudīt, tas būtu vienkārši.
Autotransporta direkcijas mājaslapā bez maksas var redzēt, kuras personas ir taksometru vadītāju reģistrā. Taču “De facto” žurnāliste uzņēma pasažieri. Par braucienu tas samaksāja nepilnus četrus eiro. Savukārt žurnāliste nopelnīja trīs eiro un 12 centus.
"Ja jūs kā privātpersona to uzņēmāties, jūs esat pārkāpusi likumu. Jūs pati,” norāda Satiksmes ministrijas Autosatiksmes departamenta direktors Tālivaldis Vectirāns. "“Bolt” šobrīd vēl tādas tiešas prasības un atbildības pārbaudīt nav, bet šeit es pieņemu, ka varētu saistīt ar to, ka viņi tomēr jūs ir kā privātpersonu nodarbinājuši. Un tad jau par šādu nodarbināšanu, iespējams, var citas institūcijas skatīties, kas par to pienākas, vai tā drīkst.”
Šobrīd šādam nelegālajam taksistam maksimālais sods ir 700 eiro. Taču plānots atbildību dalīt.
Jau pēc diviem mēnešiem identiskā situācijā atbildīgās institūcijas varēs slēgt “Bolt” aplikāciju un atņemt tam licenci. Turklāt platformu uzturētājiem būs jāsniedz informācija par saviem autovadītājiem. Arī tiem, kuri braukuši bez nepieciešamajām licencēm.
“De facto” eksperimentā atklājās vēl kāda problēma. Uzņēmumi meklē ieganstus, kāpēc taksistus vai kurjerus neuzskatīt par saviem darbiniekiem ar visām no tā izrietošajām saistībām. “De facto” noskaidroja, ka
“Yandex” būtībā darbojas līdzīgi kā “Bolt”. Sevi uzskata tikai par lietotnes uzturētāju.
“Yandex.Taxi” preses pārstāve Olga Demjaņuka norāda, ka "mēs sadarbojamies ar vietējiem partneriem – transporta uzņēmumiem. Partneri ir atbildīgi par autovadītāju pieņemšanu darbā un visām nepieciešamajām pārbaudēm, kas ir saskaņā ar Latvijas likumiem”. Ķezberis papildina: "Mēs esam starpnieks starp gala patērētāju un sadarbības partneriem, kas sniedz faktisko pārvadājumu.”
Tomēr “Bolt” gadījumā noteikumos, kas domāti autovadītājiem, lasāms divdomīgs punkts. Tajā nav izslēgts, ka kāds “Bolt” un autovadītāja sadarbību varētu uzskatīt par darba attiecībām.
"Iepazīstoties ar šo līgumu, mēs esam pirmšķietami saskatījuši pārkāpumu. Pilnīgi noteikti mēs mēģināsim veikt pārbaudi, aptaujājot darbiniekus, ja mums neizdosies primāri tikt pie šīs aplikācijas turētāja,” norādīja Rīgas reģionālās Valsts darba inspekcijas vadītāja Baiba Puķukalne.
Ēdienu piegādātāja “Wolt” situācija ir krietni labāka.
“De facto” žurnāliste nekļuvu par kurjeru, jo “Wolt” atšķirībā no taksometru platformas “Bolt” pieprasīja iesniegt visu nepieciešamo dokumentu kopijas. Tostarp apliecinājumu tam, ka žurnālistei ir pašnodarbinātā statuss. “Wolt” ar kurjeriem neslēdz darba līgumu. Taču arī “Wolt” gadījumā ir situācijas, kas vairāk piedien darba tiesiskajām attiecībām. Piemēram, kurjeru apmācību laikā - “Wolt” pārstāve atklāja, ka reizi nedēļā aplikācijā pieejamas “garantētās stundas”. Tām piesakoties, “Wolt” zinās, ka kurjers būs darbā, savukārt kurjers saņems naudu arī tad, ja pasūtījumu nebūs. Tāpat apmācībās piesauca summas, ko kurjers var nopelnīt. Taču tas, visticamāk, iespējams vien tad, ja strādā pilnu laiku.
"Ja ir noteikts stundu skaits, kas ir jāizdara, tas liecina par darba laiku," uzskata Puķukalne. "Protams, var teikt, ka šim pakalpojuma sniedzējam, aplikācijas turētājam ir jānodrošina darbība, tāpēc viņš paredz, cik katram izpildītājam jāizdara. Taču, ja pastāv tāda sistēma, tad jautājums ir par tā izpildītāja neatkarību. Tad viņš ir pakļauts. Tas ļoti vedina domāt par darba tiesisko attiecību pazīmēm.”
“Wolt” pārstāve uzsver, ka šāds modelis izstrādāts Somijā un ieviests virknē valstu. Iemesls tam - darba laiks esot elastīgs un uz īsu periodu.
“Wolt” kurjers nedēļā strādājot vidēji vien desmit stundas.
"Ir daļa cilvēku, kuri vēlas drošības sajūtu, vēlas būt droši par to, ka kaut ko nopelnīs. Tā iemesla dēļ mums apmēram desmit procenti ir “garantētās stundas”. Taču realitātē kurjeri nopelna divas līdz trīs reizes vairāk nekā “garantēto stundu” laikā. Līdz ar to mums parasti tiek izņemtas tikai puse no piedāvātajām “garantētajām stundām,” paskaidro “Wolt” vadītāja Baltijas valstīs Līsa Ristala.
Par to, kā darbu organizē “Wolt” konkurents – “Takeout”, “De facto” pārliecināties neizdevās. Uz jautājumiem tas neatbildēja, bet pašam uzņēmumam izveidojies nodokļu parāds.
Protams, “aplikāciju biznesā” nodarbinātie paši piekrīt neizdevīgajiem nosacījumiem. Tajā pašā laikā nozare nepiedāvā alternatīvu. Vēl vairāk - visus ar grāmatvedību un nodokļu nomaksu saistītos jautājumus uzkrauj uz nodarbinātā pleciem. Varas iestādes ne tikai Latvijā, arī citviet cenšas apkarot situāciju, kurā uzņēmumi atsakās savus padotos uzskatīt par darbiniekiem. Piemēram, Lielbritānijā taksometra pakalpojumu platformai “Bolt” līdzīgais “Uber” zaudēja tiesā. Tagad tam taksisti jāuztver kā darbinieki, nevis pašnodarbinātie.
