Ja vēl gada sākumā varēja runāt par divām meitenēm, kas bijušas iesaistītas prostitūcijā, tad tagad runa ir jau par piecām, atzīst Frolova.
Tās bija 12-16 gadu vecas meitenes.
Skatot šo meiteņu personības, centra "Marta" speciālisti pamanījuši saikni starp vardarbību viņu ģimenē un pēc tam pašu kļūšanu par cilvēktirdzniecības upuriem.
Proti, meitenes vai nu pašas bija pieredzējušas vardarbību ģimenē, tostarp seksuālu, to piedzīvojušas ārpus ģimenes vai arī redzējušas, kā ģimenē tiek izvarota viņu māte.
Meitenes parasti par notikušo nerunā, jo neuzticas ģimenei, kura gan reizēm nojauš, kas ar meiteni notiek.
Par to liecina gan jaunas mantas, ko meitene nes mājās, gan nenakšņošana mājās, kā arī skolas neapmeklēšana.
Vēl viena iezīme, kas raksturīga meitenēm, kas cietušas no seksuālas vardarbības, ir suicidālas darbības, piemēram, sevis graizīšana.
Tomēr, uzsver Frolova, ne vienmēr meitenes nāk no nelabvēlīgām ģimenēm. Reizēm viņu vecāki ļoti daudz strādā un ir zaudējuši emocionālo saikni ar bērnu, kas reizēm jauniešiem ir svarīgāk nekā materiālais atbalsts. Nereti, zinot, ka tas, kas noticis viņu dzīvēs, var vecākus apbēdināt, jaunietes noziegumus, kas vērsti pret viņām, patur pie sevis.
Vaicāta, kāpēc tieši tagad vairāk tiek ziņots par nepilngadīgo cilvēktirdzniecību, Frolova atbildēja, ka lielāku uzmanību tam pievērš gan sabiedrība, gan policija. Tomēr domājams, ka nepilngadīgo cilvēktirdzniecības gadījumu skaits varētu būt vēl lielāks - to pieļauj arī policija.
