Kādos apstākļos var detonēt?
Balta kristāliska viela, bez smaržas. Ja amonija nitrāts ir tīrs, tas var glabāties ļoti ilgi. Rīgas Tehniskās universitātes Ķīmijas fakultātē saglabājusies vēsturiska pudele pat no augstskolas pirmsākumiem – Politehniskā institūta laikiem.
Amonija nitrātu izmanto minerālmēslu ražošanā un sprāgstvielām. Kombinācijā ar citām vielām un pie noteiktiem apstākļiem tas var detonēt.
“Detonēšanas bīstamību rada liels daudzums vielas. Tas ir viens. Un otrs. Divi nosacījumi. Ir ilgstoši augsta temperatūra, un ir ugunsgrēks apkārt. Ja amonija nitrāts ilgu laiku saņem šo karstumu, augstās temperatūras tas var detonēt, sprāgt. Un otrs iemesls, kāpēc var sprāgt, ir pēkšņs, ļoti spēcīgs trieciens. Ja notiek šāviens, no trieciena viļņa tas var sprāgt,” skaidro Rīgas Tehniskās universitātes profesore Māra Jure.
Daudzi mazdārziņos izmanto amonija nitrātu saturošus minerālmēslus. Tos var nopirkt, bet tikai uzrādot dokumentus.
“Amonija nitrātu minerālmaisiņu var iesviest mašīnas bagāžniekā un nekas nenotiks. Un varam turēt siltumnīcā, šķūnīti un nekas tam nebūs, ja nebūs šo iepriekš minēto abu variantu, kuros tas var sprāgt,” norāda Jure.
Uzglabā arī Latvijā
Pirms septiņiem gadiem Rīgas ostā Kundziņsalā darbu sāka minerālmēslu pārkraušanas un īslaicīgas uzglabāšanas terminālis “Riga fertilizer terminal”. “Rīgas Tirdzniecības ostas” un Krievijas giganta „Uralhim” meitasuzņēmuma kopuzņēmums.
Valsts vides dienests izsniedza darbības atļauju, nosakot, ka kopējais minerālmēslu apgrozījumu gadā nevar pārsniegt divus miljonus tonnas. Tostarp bīstamie minerālmēsli – 1,2 miljonus tonnu. Pērn terminālis pārkrāva ap 800 tūkstoš tonnu bīstamo amonija nitrāta minerālmēslu.
Uz Latviju tos ved pa dzelzceļu, bet no Rīgas tālāk transportē ar kuģiem.
“Pēc vienlaicīgi uzglabājamu bīstamo vielu apjomiem ir augstākas bīstamības objekts. Katrai kravai, kas tiek ievesta Latvijā, ir jābūt veiktam detonācijas testam, kas apliecina, ka nevar izraisīt eksplozijas,” norāda Valsts vides dienesta pārstāvis Kalvis Avotiņš.
Bīstamos minerālmēslus uzglabā kupolveida noliktavās. Katram mēslojuma veidam ir noteikts vienlaicīgi uzglabājams daudzums. Piemēram, amonija nitrāta minerālmēsliem tās ir 65 000 tonnas. Uzņēmumā katru gadu notiek kompleksas pārbaudes - tiek izvērtēti dažādi riski, ugunsdrošība, gatavība novērst avārijas, darba drošības prasības.
2018.gadā Vides dienests konstatēja, ka terminālis pārkrāvis vairāk bīstamo minerālmēslu, nekā gada laikā bija atļauts. “Par gada kopējo pārsniegumu tika piemērota administratīva atbildība, administratīvais sods. Tā kā netika pārsniegts vienlaicīgi uzglabājamais apjoms, tas neradīja draudus iedzīvotājiem vai kā savādāk,” pastāstīja Avotiņš.
“Tā kā viņi tiek regulāri pārbaudīti, tie aizrādījumi no mūsu dienesta puses ir dažāda veida apzīmējumi, kas varbūt trūkst evakuācijas gadījumos. Tie ir tādi organizatoriski, tie nav būtiski aizrādījumi no ugunsdrošības vai civilās aizsardzības puses,” pastāstīja VUGD Civilās aizsardzības pārvaldes priekšnieks Ivars Nakurts.
2011.gadā, kad termināli vēl gatavojās celt, Kundziņsalas iedzīvotāji rīkoja piketus un protestēja pret būvniecību, jo uzskatīja, ka tas apdraudēs iedzīvotāju veselību un drošību. Rīgas brīvostas pārvalde uzsver, ka šis ir Ziemeļeiropā modernākais un drošākais terminālis.
