Profesore norādīja, ka Latvijā ilgstoši ir vieni no augstākajiem ienākumu nevienlīdzības rādītājiem, arī vieni no augstākajiem nabadzības riskam pakļauto iedzīvotāju rādītājiem, kā arī vieni no zemākajiem izdevumiem sociālajā budžetā - būtiski zem Eiropas Savienības vidējā līmeņa.
"Svarīgi, ka tiks izstrādāta zinātniski un racionāli pamatota metodoloģija, cik naudas cilvēkam mūsdienu sabiedrībā vajag, lai varētu nodrošināt visas pamatvajadzības," uzsvēra Bela.
Profesore sacīja, ka ilgus gadus gan starptautiskos ziņojumos, gan vietējo pētnieku darbos norādīts, ka palīdzība gan apjoma, gan ilguma ziņā ir nepietiekoša, taču nekas nav mainījies, jo politiskā griba šos jautājumus sakārtot nav bijusi pietiekama. "Izšķiršanās par veselības aprūpes nesakārtotajiem jautājumiem, par izglītības sistēmu, [..], tie arī ir ārkārtīgi būtiski jautājumi. Tie parasti izskan skaļāk. Arī tiem ir grūti atrast pienācīgus līdzekļus, lai sakārtotu, jo visu laiku trūkst naudas.
Mazāk aizsargāto cilvēku vajadzības paliek novārtā, jo viņiem nav nekāda lobija Saeimā vai Ministru kabinetā, augstākajos lēmumu pieņemšanas līmeņos," pauda profesore.
Viņa uzsvēra, ka, ja Latvija grib būt pilnvērtīga Eiropas valsts, tad minimālie ienākumu līmeņi ir jāsakārto. "Tas mums ļoti būtiski samazinās ienākumu nevienlīdzību," piebilda Bela.
KONTEKSTS:
Satversmes tiesa 17. jūlijā lēma, ka norma, kas nosaka ienākumu līmeni, zem kura persona vai ģimene atzīstama par trūcīgu, neatbilst Latvijas pamatlikumam.
Tāpat Satversmes tiesa iepriekš lēma, ka valstī noteiktais garantētā minimālā ienākuma līmenis, kas ir 64 eiro mēnesī, neatbilst Satversmei. Tiesa lēmusi arī, ka Satversmei neatbilst sociālo pabalstu apmērs personām ar invaliditāti un senioriem.