Jau trešo reizi daļēji attālināti organizējot sēdi visas dienas garumā, Satversmes tiesas tiesneši turpināja izzināt, kā izvērtēt konsultācijas ar pašvaldībām un iedzīvotājiem, novadu reformas metodiku un sasniedzamos mērķus, kā arī lietas iemeslu – Ikšķiles un Limbažu novadu sūdzības. Abas pašvaldības uzskata – reforma īstenota neatbilstoši Satversmei un Eiropas pašvaldību hartai un nav notikusi pietiekama konsultēšanās ar novadu iedzīvotājiem un vietvarām.
Par problēmām komunikācijā ar reformas virzītājiem sēdē runāja arī Latvijas Pašvaldību savienības juridiskā padomniece Kristīne Kinča:
„Uz mūsu jautājumu par to, kā tiks realizēta viena vai otra pašvaldības funkcija vai kādā veidā jaunizveidotā pašvaldība nodrošinās pakalpojumus, ministrijas atbilde arī Saeimas komisiju sēdēs bieži bija tāda, ka to jau darīs jaunā pašvaldība, kas sapratīs, kā rīkoties. Mūsu ieskatā, tā nav argumentēta diskusija un konsultāciju process.”
Iepriekšējā sēdē gan tagadējais vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Artūrs Toms Plešs, gan deputāts Juris Pūce (abi no "Attīstībai/Par!") uzsvēra, ka par reformas turpināšanu pašvaldībām klāstīts jau kopš 2013. gada, piedāvāts arī pašām uzņemties iniciatīvu apvienoties, uz ko atsaucība gan bijusi maza. Kopš 2019. gada pavasara atbildes uz pašvaldību pārstāvju jautājumiem sniegtas gan izbraukumos uz dažādām vietām, gan rakstiski, gan desmitiem stundu apspriežot deputātu priekšlikumus Saeimas sēdēs.
Latvijas Universitātes Politikas zinātnes nodaļas vadītāja Iveta Reinholde atbildēs uz jautājumiem tiesas sēdē atzina, ka neskaidrība par konsultāciju statusu reformas apspriešanas laikā papildina starptautiskai praksei neatbilstošu reformas vadību.
„Gribētu norādīt uz jaunizveidojamām pašvaldībām pieejamu apvienošanās metodiku.
Pietiekami detalizēta pakāpe parādījās dokumentā, kas publicēts tikai šā gada 4. janvārī, nevis pagājušā gada vasarā, kad pašvaldības reāli sāka plānot turpmāko darbību.
Ir būtiski vairākas darbības ieplānot pēc iespējas ātrāk, piemēram, kustamā un nekustamā īpašuma pārņemšanas un pārreģistrācijas jautājumu, ieskaitot jaunveidojamās pašvaldības reģistrāciju, par ko, šķiet, arī uz šo dienu aizvien nav skaidrības,” norādīja Reinholde.
Satversmes tiesas pieaicinātajai ekonomistei Raitai Karnītei radies iespaids, ka reforma ar stingru roku virzīta pārāk strauji. Latvijas Zinātņu akadēmijas rīkotajā konsilija sēdē ar novadu reformas ieviesējiem izpalikušas atbildes par reformas ieviešanas izmaksām, par attīstību attālāk no apvienoto novadu centriem un ceļu uzturēšanu nomalēs.
„Mēs dzirdējām par pierādījumiem, ka lielākas pašvaldības sasniedz labākus vidējos finanšu rādītājus, tas ir, vidējos ienākumus uz vienu iedzīvotāju. Tomēr tas nenozīmē, ka tā tas notiks visā lielās pašvaldības teritorijā! Līdz ar to nevar apgalvot, ka tur ieradīsies vairāk cilvēku,” sacīja Karnīte.
Satversmes tiesa lietas izskatīšanu turpinās 26. janvārī. Pašlaik vēl nav zināms, kad varētu sagaidīt tiesas nolēmumu, bet atbilstoši Satversmes tiesas procesam tas sagaidāms ne vēlāk kā 30 dienas pēc visu lietas izskatīšanai paredzēto sēžu norises. Satversmes tiesai skatāmas vēl 19 pašvaldību iesniegtās sūdzības saistībā ar novadu reformu.
KONTEKSTS:
Satversmes tiesā ir ierosinātas vēl vairāk nekā 10 līdzīgas lietas, ko izskatīt jāpagūst līdz jūnijam, kad notiks pašvaldību vēlēšanas, pēc kurām darboties sāks jaunie novadi.
Saeima pērn 10. jūnijā atbalstīja ilgi tapušo un pretrunīgi vērtēto administratīvi teritoriālo reformu. Tā paredz no 2021. gada jūlija Latvijā pašvaldību skaitu samazināt no 119 līdz 42, turpmāk būs 10 valstspilsētas, bet vietējām kopienām vietējo jautājumu risināšanai būs savi vēlētie pārstāvji jeb nulles līmeņa pašvaldības.
Valsts prezidents Egils Levits saņēma 46 pašreizējo pašvaldību vadītāju parakstītu vēstuli ar lūgumu reformas likumprojektu kā nepietiekami argumentētu nodot Saeimai otrreizējai caurlūkošanai, tomēr Valsts prezidents izsludināja Administratīvi teritoriālās reformas likumu.
