Vēlēšanu norisi pret kiberuzbrukumiem aizsargās Valsts drošības dienests, Satversmes aizsardzības birojs, informācijas tehnoloģiju incidentu novēršanas institūcija "Cert.lv" un citi.

Eksperti norādīja, ka, ņemot vērā uzbrukumu intensitāti šajā gadā, iespējams, mērķis varētu būt vēlēšanas. Tomēr pagaidām nav indikāciju par iespējamiem būtiskiem draudiem. 

"Pagaidām ir pārliecība, ka visam vajadzētu noritēt gludi," stāstīja "Cert.lv" vadītājas vietnieks Varis Teivāns.

Viņš uzsvēra, ka galvenais risks ir tiešsaistes vēlētāju reģistrs. Bet tas esot veidots, ņemot vērā iespējamus riskus, un to nevarēs apturēt kā parastas mājaslapas darbību ar pikšķerēšanas uzbrukumiem. 

"Tās gatavība pret šāda veida uzbrukumiem ir pilnīgi savādāka," uzsvēra Teivāns.

"Mēs saprotam, ka draudi ir. Mēs gatavojamies, lai tos novērstu un riskus pārvaldītu. Es teiktu, ka arī kiberdrošības ziņā vēlēšanas rīt ir gatavas notikt," pastāstīja CVK sekretārs Ritvars Jansons (Nacionālā apvienība).

Gan kiberdoršības eksperti, gan CVK ir pārliecināti, ka vēlēšanu rezultātus ietekmēt ar kiberuzbrukumiem neizdotos, jo balsis tiek nodotas senā, uzticamā veidā ar vēlēšanu biļetenu. Ja tomēr būs uzbrukumi jaunajai tiešsaistes vēlētāju reģistrācijas sistēmai, tad vēlēšanu gaitā būs iespējams pārtraukt sistēmas izmantošanu un atgriezties pie manuālas vēlētāju uzskaites, kā tas darīts iepriekš. 

KONTEKSTS:

14. Saeimas vēlēšanas notiks 1. oktobrī. Vēlēšanām kopumā reģistrēti 19 kandidātu saraksti, kuros uz 100 deputātu vietām parlamentā pretendē 1832 deputātu kandidāti. Vēlētāji ar iesniegtajiem kandidātu sarakstiem, priekšvēlēšanu programmām un ziņām par kandidātiem var iepazīties Centrālās vēlēšanu komisijas tīmekļvietnē.

Balsstiesības Saeimas vēlēšanās ir Latvijas pilsoņiem no 18 gadu vecuma, savukārt kandidēt Saeimas vēlēšanās drīkst Latvijas pilsoņi, kas vēlēšanu dienā vecāki par 21 gadu. Saeimas vēlēšanās drīkst startēt tikai partijas, kuras dibinātas ne vēlāk kā gadu pirms vēlēšanām un kurās ir ne mazāk kā 500 biedru.