Kaut politiķi aizvien uzskata, ka šī ballīte ārvalstu sabiedrotajiem būs aizslīdējusi gar acīm, eksperti ir pārliecināti – tā jau ir pamanīta un secinājumi izdarīti.
Ar kaimiņzemes oligarhiem raksturīgo vērienu atzīmētā “Latvijas dzelzceļa” šefa Uģa Magoņa dzimšanas diena sociālajos tīklos raisījusi plašas diskusijas.
“Mūsu cilvēki uz maiznīcu ar taksi nebrauc,” ar šādu no padomju filmas “Briljanta roka” aizgūto citātu “De facto” atspoguļoto pasākumu raksturojis bijušais tieslietu ministrs Jānis Bordāns.
Citi atminējušies, ka vēl nesen Magonis sūdzējies par mazo algu, bet vēl daļa spriež – kur sākas un beidzas privātās attiecības ar Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam pietuvinātiem cilvēkiem, kāds ir Krievijas dzelzceļa šefs un viens no "Krievu pasaules" ideologiem Vladimirs Jakuņins.
Lai arī pret viņu ir vērstas ASV sankcijas, premjere Laimdota Straujuma (“Vienotība”) šaubās, vai kopīga dzīrošana rietumvalstīm būs kritusi acīs un liks mainīt attieksmi pret Latviju
“Tā ir privāta ballīte, bet es to nebūtu darījusi. Nebūtu aicinājusi uz savu ballīti. Katram ir savas izvēles iespējas un kritēriji, kā izvēlēties,” pauda Straujuma.
Politikas vērotāji tomēr ir pārliecināti, ka arī šī privātā Jakuņina viesošanās nav palikusi starptautiski nepamanīta.
Ārpolitikas eksperts Andris Sprūds norāda, ka “te ir jautājums par mūsu konsekvenci – pie kādiem principiem mēs pieturamies”.
“Varētu domāt – attiecības ar Krieviju ir personificētas. Tas nav mazsvarīgi, bet kur ir tā labās gaumes un divdomības robeža, lai mēs to nepārsniegtu? Ja attiecības ir personificētas un tām visām ir jāgrozās ap neformāliem pasākumiem, tas nav labi,” uzskata Sprūds.
Pēc viņa domām, pašreizējos apstākļos gan Magonim, gan politiķiem ar Jakuņinu būtu vairāk jāietur tikai biznesa attiecības. Citi eksperti gan tā nedomā.
“Bez polša runāt ar Krievijas saimniekiem ir diezgan smagi.[..] Es domāju, ka te nevajadzētu pieslieties nedz vieniem, nedz otriem, bet ieturēt racionālu politiku, jo, lai kā mēs nedzīvotu un nerunātu, agri vai vēlu būs jālemj šī dzelzceļa noslogotība, cilvēku dzīves līmenis, kuru darba vietas ir šeit. Mēs varam būt svētāki par Romas pāvestu, bet reālajā dzīvē vajag kompromisus, kurus Rietumeiropā arī neuzskata par nodevību vai atkāpšanos no mūsu stratēģiskajiem partneriem,” sprieda Krievijas politikas eksperts Kārlis Daukšts.
Politologi gan ir vienisprātis par ko citu - Latvija līdzīgi kā daudzas citas Eiropas valstis ar šo soli nodemonstrējusi pieturēšanos pie dubultstandartiem. Pēc Daukšta sacītā, ja ne Eiropas, tad ASV politiķu sejās redzētais rada ne visai patīkamu smīnu.
