Straujie un postošie plūdi Vācijā, Beļģijā un citās Eiropas zemēs, kas prasīja vairāk nekā 200 cilvēku dzīvību, daudzus aizskaloja bez vēsts un izpostīja pilsētas, ciemus un infrastruktūru, radīja neskaitāmus jautājumu par to, cik ļoti daba tiešām mainās.
Valstu vadītāji, Vācijas kancleri Angelu Merkeli ieskaitot, uzsvēra, ka valstīm vēl radikālāk būs jāspēj mazināt kaitīgos izmešus, lai apturētu atmosfēras sasilšanu.
Biežāk notiek ekstremālas dabas parādības
Ljēža ir viena no Beļģijas pilsētām, kas plūdos cieta visvairāk, un Ljēžas Universitātes vides eksperti jau paguvuši izanalizēt galvenos iemeslus.
“Mums bija ārkārtīgi intensīvas un ilgstošas lietusgāzes, turklāt ļoti plašā teritorijā. Un tas radīja ūdens pārpilnību upēs,” norāda Ljēžas Universitātes hidraulisko konstrukciju inženieris Sebastiens Erpikums.
“Es nepiekristu, ka klimata izmaiņas bija tās, kas padarīja lietusgāzes intensīvākas, taču tas, ko tās izdara gan – veicina šādu ekstremālu notikumu biežumu, un līdz ar to mēs varam sagaidīt, ka šādus nepatīkamus pārsteigumus nākotnē redzēsim biežāk.”
Beļģijas varas iestādes tagad domā, kā uzlabot gan brīdināšanas sistēmas, gan arī nostiprināt ūdens tuvumā esošos namus un infrastruktūru, jo skaidrs, ka gleznainās ainavas ar pakalnu ieplakām un upju ielejām arvien būs apdzīvotas.
Veidojas lielāki mākoņi
“Mums turpmāk ir jāspēj zināt jau krietni iepriekš šādiem notikumiem, ka kaut kas tāds tuvojas. Un mums jau tagad ir jāizdomā, kā rīkoties vietās, kas ir ļoti zemas un plakanas un kur dzīvo daudz cilvēku. Protams, te nebūs iespējams pilnībā izbēgt no plūdiem, bet mazināt sekas gan, piemēram, pielāgojot ēkas šādai plūdu situācijai un jau savlaicīgi brīdinot cilvēkus,” secina Erpikums.
Arī Latvija nebūs pasargāta no globālajām izmaiņām, un to labi parāda arvien biežāka ļoti augsta gaisa temperatūra, tropiskās naktis. Jūlijā vien pārsniegti vairāk nekā 100 dažādi klimata rekordi, saka eksperts Andris Vīksna. Un jau tagad skaidrs, ka klimata izmaiņas sev līdzi nesīs arvien biežākus un stiprākus nokrišņus.
“Tas, ko mēs šobrīd jau redzam, vērojot līdzšinējās tendences un pagātnes klimatu, ir tas, ka nokrišņu daudzums kopumā Latvijā palielinās, un otra lieta, ka līdz ar šīm daudz karstākajām dienām mitrajā gaisā veidojas daudz spēcīgāki gubu negaisa mākoņi.
Ir pieejama lielāka enerģija, aizvien biežāk vērojamas ļoti liela apjoma lietusgāzes. Šie atsevišķie lietusgāžu gadījumi kļūst ekstrēmāki,” norāda Latvijas Vides, Ģeoloģijas un meteoroloģijas centra Prognožu un klimata daļas vadītājs Andris Vīksna.
Nepieciešams atjaunot infrastruktūru
Arī Latvijai, kur līdz šim plūdi piedzīvoti galvenokārt palu laikā, būs jādomā, kā mazināt iespējamo plūdu sekas, kas arī vasaras mēnešos skartu gan pilsētas, gan lauku rajonus.
“Latvijas gadījumā mūsu ģeogrāfija ir tāda, ka nevarētu teikt, ka būtu reģioni, kur būtu izteikti lielāks vai mazāks risks. Šādas īslaicīgas lietusgāzes var izraisīt problēmas visā Latvijā,” spriež Vīksna.
“Jārēķinās, ka daudzās pilsētās un īpaši galvaspilsētā Rīgā, ņemot vērā infrastruktūru, kas vietām nav atjaunota, kanalizācijas sistēmas ir, ja ne no cara laika, tad stipri senas, bet, lietugāzēm kļūstot stiprākām, ūdens novadīšanas sistēmām ir aizvien grūtāk tikt galā ar lielo ūdens daudzumu.”
Zinātnieki šobrīd visā pasaulē analizē plūdu un klimata izmaiņu sakarības, vērojot gan Eiropas, gan arī Ķīnas neseno piemēru, taču lielākoties ir vienisprātis, ka cilvēkiem būs jābūt gataviem ekstremālām situācijām neatkarīgi no reģiona.
