ĪSUMĀ:
- Jaunajos novados deputātu skaits saruktu no aptuveni 1600 līdz 700.
- Lielas Saeimas partijas proporcionāli zaudētu pārstāvniecību novados.
- Bet vēlētāju apvienības un reģionālie spēki varētu vispār domēs neiekļūt.
- Eksperti: Reforma veicinās partiju spēka centralizāciju.
- Ikstens: Vietējiem spēkiem būs jācīnās ar pārfinansētajām nacionālajām partijām.
- Iveta Kažoka iesaka atvērt konkurenci – ļaut startēt vēlētāju apvienībām.
- Saeimas komisijas vadītāja: Iedzīvotāju iespējās iesaistīties vietvaru politiskajā dzīvē būs komisijas prioritāte.
Šobrīd visās pašvaldībās strādā vairāk nekā 1600 deputāti, pēc reformas paliks aptuveni 700.
Kurš politiskais spēks būtu ieguvējs un kurš zaudētājs, šobrīd pilnīgi droši pateikt ir grūti, ņemot vērā, ka reģionu reforma vēl var tikt mainīta, kad par to lems Saeima, tāpat nav līdz galam skaidrs, tiks vai netiks mainīti pašvaldību vēlēšanu noteikumi.
Bet iezīmēt tendences ir iespējams, ja paņem iepriekšējo pašvaldību vēlēšanu rezultātus un tos pārrēķina atbilstoši jaunajai novadu kartei.
Lielās Saeimas partijas, reģionālie politiskie spēki un dažādu partiju apvienības zaudē proporcionāli tikpat, par cik sarūk mandātu skaits kopumā, kas ir likumsakarīgi.
Krietni bēdīgāka situācija varētu būt ar mazajiem, vietējiem politiskajiem spēkiem.
Pirmkārt, likums atļauj vēlētāju apvienībām, no kurām nāk vairāki simti pašvaldību deputāti, startēt tikai novados ar mazāk nekā 5000 iedzīvotāju. Pēc novadu reformas tik mazu pašvaldību vienkārši varētu nebūt un attiecīgi – bez likuma izmaiņām vēlētāju apvienībām ceļš uz pašvaldību domēm būs slēgts.
Otrkārt, pat startējot vēlēšanās, vismaz balstoties uz iepriekšējo vietvaru vēlēšanu rezultātiem, lokālie politiskie spēki bieži nepārvar 5% barjeru jaunajās pašvaldībās vai iegūst nelielu mandātu skaitu.
No šīm vietējām partijām vai vēlētāju apvienībām 80% vai četri deputāti no pieciem, pēc LTV aplēsēm, zaudētu savas vietas pašvaldībās.
Eksperti: Reforma veicinās partiju spēka centralizāciju
Reforma veicinās partiju spēka centralizāciju, un cīnīties ar nacionāla līmeņa partijām citiem politiskajiem spēkiem būs arvien grūtāk, atzīst eksperti.
Turklāt lielās Saeimas līmeņa partijas, iespējams, tiks arī pie papildu finansējuma no valsts.
Latvijas Universitātes profesors Jānis Ikstens atzina, ka par vēlētāju apvienībām viņam ir mazāks satraukums.
“Vairāk es saredzu problēmas tām vietējām partijām, kuras būs spiestas cīnīties ar, es teiktu, pārfinansētajām nacionālā līmeņa partijām, kuras saņems finansējumu ne tikai par panākumiem Saeimas vēlēšanās, bet arī par panākumiem pašvaldību vēlēšanās un vēl Eiropas Parlamenta vēlēšanās,” sacīja Ikstens.
Savukārt “Providus” pētniece Iveta Kažoka pauda, ka, viņasprāt, “ir diezgan acīmredzams veids, kā samazināt šo risku, ka lielās partijas monopolizēs visu līmeņu politiskos procesus Latvijā, un tas ir - atvērt konkurenci arī šajās lielākajās pašvaldībās iedzīvotājiem, kas vēlas startēt vēlēšanās nevis partiju sastāvā, bet gan kā vēlētāju apvienības. Tā ir pilnīgi Saeimas izvēle”.
Administratīvi teritoriālā reforma vēl nav nonākusi Saeimā, bet tad, kad tas notiks, to skatīs Valsts pārvaldes un pašvaldību komisijā. Jautājums par vietējo iedzīvotāju iespējām iesaistīties vietvaru politiskajā dzīvē būšot komisijas prioritāte, atzina komisijas priekšsēdētāja Inga Goldberga (“Saskaņa”)
“No vienas puses – stipra partija ir spēcīgāka reģionā, jo ir atbalsts no citurienes. Tajā pašā laikā viņa ir tālāk no iedzīvotājiem. Iedzīvotājiem cilvēks, ko viņš pazīst, ir daudz saprotamāks, tuvāks. Līdzdalība šķiet daudz pamatotāka. Vai izdosies līdzdalību saglabāt, vai mēs attālināsim iedzīvotājus no varas, ja viņiem nebūs skaidras iespējas piedalīties, tie ir atklāti jautājumi,” atzina Goldberga.
KONTEKSTS:
Administratīvi teritoriālā reforma ir viena no Kariņa ("Jaunā Vienotība") vadītās valdības prioritātēm. Saeima martā akceptēja reformas turpināšanu.
Administratīvi teritoriālajā reformā pašvaldību skaitu bija plānots samazināt no 119 līdz 35, kuru funkcijas gan netiks mainītas. Tomēr VARAM izvēlējās izveidot jaunu Ulbrokas novadu. Tādējādi reformā būs 36 novadi. Pašvaldības veidos ap lielākām pilsētām un attīstības centriem, bet bez lauku teritorijām būs tikai Rīga un Jūrmala. Šādas ieceres ir VARAM izstrādātajā reformas piedāvājumā, par ko reģionos notika sabiedriskā apspriešana.
Saeimas lēmums par reformas turpināšanu paredz līdz 2021. gadam izveidot ekonomiski attīstīties spējīgas administratīvās teritorijas ar vietējām pašvaldībām, kas spēj nodrošināt tām likumos noteikto autonomo funkciju izpildi salīdzināmā kvalitātē un pieejamībā, sniedzot kvalitatīvus pakalpojumus iedzīvotājiem par samērīgām izmaksām.
