ĪSUMĀ:
- Atbildīgās komisijas vadītāja: vērtēs, vai nepieciešamas likumdošanas izmaiņas.
- "Delnas"vadītāja: jānovērš šaubas par vēlēšanu rezultātu ticamību.
- Bijusī politiķe, kura novērojusi vēlēšanas citās valstīs: noticis neliels incidents.
- Ekspertes norādīja, ka ir jānoskaidro, kāpēc vēlēšanu aploksnes nebija apzīmogotas.
"Var saprast cilvēku kļūdas, bet šī ir ļoti liela," par neapzīmogotajām aploksnēm izteicās Saeimas valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vadītāja Inga Goldberga ("Saskaņa"). Viņa domā, ka šo jautājumu pārrunās arī Saeimas komisijā.
"Tas ir pilnīgi noteikti arī no mūsu komisijas puses diskutējams jautājums, lai saprastu, kā tā kļūda varēja rasties - vai tā ir tikai organizatoriska un cilvēciska kļūda, vai tomēr ir nepieciešamas arī kādas izmaiņas likumdošanā. Varbūt ir kaut kas palaists garām. Tā kā jebkurā gadījumā analīze ir nepieciešama," sacīja Goldberga.
Saeimas juridiskās komisijas vadītājs, Jaunās konservatīvās partijas biedrs Juris Jurašs tikmēr Latvijas Radio skaidroja – lai lemtu par šī jautājuma skatīšanu savā komisijā, ir jāsaņem skaidrojums no Centrālās vēlēšanu komisijas par notikušā apstākļiem.
Sabiedrības par atklātību "Delna" vadītāja Liene Gātere ir pārliecināta – jautājums jādala divās daļās. Viena lieta - ir jāsaprot, kas tieši nogājis greizi un kā Centrālajai vēlēšanu komisijai (CVK) turpināt darbu, lai šādas kļūdas nākotnē nepieļautu.
"Ja pirmais bija tehniskais jautājums, tad otrais jau ir valsts reputācijas un drošības jautājums.
Mums ir svarīgi novērst jebkuras aizdomas, kas plašāk varētu tikt provocētas, ka ir bijusi kāda tīša rezultātu viltošana vai viltošanas mēģinājums, vai kāda provokācija.
Katrā ziņā CVK atbildība tā noteikti ir. Jautājums, kurā līmenī šeit noticis kāds pārrāvums, pieļautas atkāpes no normas. Tas ir ļoti svarīgs jautājums, lai mums Latvijā katram būtu skaidrs, ka vēlēšanās tiek darīts viss no organizatoriskā viedokļa, lai šīs vēlēšanas notiktu godīgi," komentēja Gātere.
Savukārt bijusī Saeimas deputāte Lolita Čigāne ir ar plašu pieredzi starptautiskā vēlēšanu novērošanā. Viņa novērojusi ap 20 vēlēšanas Kirgizstānā, Armēnijā, ASV, Horvātijā un citviet. Viņa norādīja – Latvijā ir salīdzinoši sakārtotas un labas vēlēšanas. Pēc viņas teiktā, šis ir atsevišķs incidents, tomēr notikušais obligāti jāpārbauda
"Vispirms atbildīgi ir tie cilvēki, kas neveica šo apzīmogošanu. Bet tad ir jāiet soli tālāk un jāskatās, vai viņi saņēma pietiekami skaidras instrukcijas. Un es zinu, ka iecirkņa darbiniekiem bija jāsapulcējas jau divas dienas iepriekš, tā kā pēc būtības laiks bija, bet vai bija pietiekami skaidras instrukcijas, ka šis tiešām ir jādara," sacīja Čigāne.
Viņa arī norādīja – jāatceras, ka problēmas ir vien ar diviem iecirkņiem, tādēļ jāsaprot, kāpēc tieši tur kaut kas nav sadzirdēts, izdarīts un nostrādājis, kā nākas.
KONTEKSTS:
Rīgas vēlēšanu iecirknī Puškina licejā atklātas 419 neapzīmogotas balsošanas aploksnes, kuras nevar ieskaitīt vēlēšanu rezultātos. Savukārt Rīgas Klasiskajā ģimnāzijā šādas aploksnes bijušas 208. Neapzīmogotās vēlēšanu aploksnes un tajās esošās vēlēšanu zīmes nolemts atzīt par nederīgām.
Centrālā vēlēšanu komisija (CVK) abos gadījumos jau lēmusi lūgt Valsts drošības dienestu veikt lietas apstākļu pārbaudi. Kā skaidroja CVK priekšsēdētāja Kristīne Bērziņa, tikai tiesībsargājošās iestādes var veikt apstākļu noskaidrošanu, liecinieku un iesaistīto personu iztaujāšanu. Viņa gan zināja teikt, ka notikušais neesot ļaunprātība.
