Latvijā joprojām dominē Covid-19 omikrona paveids. Lai gan no Stradiņa slimnīcas atvesti arī divu pacientu paraugi, kam konstatēts vīrusa delta paveids, pārējie 390 padziļināti pētītie testu paraugi uzrādīja Covid-19 omikrona variantu un 20 tā apakštipus. No tiem populārākie Latvijā joprojām ir tā sauktie BA1 un BA2, kurus pamazām sāk izkonkurēt BA4 un BA5. Arī ar šiem variantiem vakcinētie joprojām slimo salīdzinoši vieglā formā.
"Ja cilvēks pārslimo to pirmo, otro omikronu, tad var atkārtoti saslimt ar to ceturto, piekto, ko mēs arī redzam, piemēram, Eiropā nu kļūst dominējošs ceturtais, piektais," stāsta Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas (RAKUS) Nacionālās references laboratorijas vadītājs Sergejs Ņikišins.
Vīrusa genoma noteikšana jeb sekvencēšana notiek ar visjaunāko sekvencēšanas iekārtu – modernāko visā Baltijā, kas jaudas ziņā pārspēj visas iepriekšējās.
"Aparāts izdod tādu gēnu secību, aminoskābju secību. Mēs vēl to analizējam un [no]sakām, kāds paveids un kādas mutācijas ir tajā paraugā," stāsta Ņikišins.
Sekvencēšanai ir ārkārtīgi svarīga loma situācijas uzraudzībā, lai varētu laikus redzēt, kā vīruss mutē, prognozēt slimības uzliesmojumus un tiem laikus sagatavoties. Tā piemēram, sekvencēšanā noskaidrots, ka Latvijā parādījušies arī omikrona apakštipa BF1 gadījumi, kas sāk izplatīties Lielbritānijā un ASV. Taču,
tā kā omikrona paveidiem raksturīga vieglāka slimības gaita nekā delta paveidam, saslimstības pieaugums, kas novērojams visā Eiropā, infektologiem joprojām neliek celt trauksmi.
"Lielākā daļa sabiedrības nav augstā riskā, arī saslimstot, un līdz ar to, līdzīgi kā citās valstīs, pašreizējā brīdī tādas milzīgas uzvedības maiņas, manuprāt, nav nepieciešamas," norāda Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas infektologs Uga Dumpis.
Viņš norāda, ka riska grupā pašlaik ir nevakcinētie, kā arī pacienti ar imūnsupresiju. Šīm iedzīvotāju grupām vajadzētu atcerēties par individuālu aizsardzību, uz ko aicina arī slimību profilakses un kontroles centrs (SPKC).
"Atceramies par maskas lietošanu, par respiratoru. Piemēram, sabiedriskais transports. Tās ir tās vietas, kur pirmkārt jāizvērtē, vai tur šobrīd ir jādodas," uzsver SPKC pārstāve Ilze Arāja.
"Protams, tas rada bažas, ka slimība izplatās, bet jāsaprot, ka nākošais vilnis, kas varētu būt ziemā, novembrī, piemēram, varētu būt daudz nopietnāks. Tā ka mums īstenībā jātiek galā ar šo vilni un vēl jāgatavojas iespējamam nākamam," uzskata Dumpis.
Uga Dumpis norāda, ka balstvakcinācija jeb jau ceturtā pote, visticamāk, būtu dodama vien augsta riska grupām un senioriem, turklāt noteikti ne agrāk kā septembrī. Vakcinētu, visticamāk, ar jaunajām vakcīnām, kas pielāgotas arī pašlaik cirkulējošajiem vīrusa variantiem. Pašlaik ceturto poti iesaka retos gadījumos – tikai cilvēkiem ar novājinātu veselību pirms nopietnām operācijām. Šādu rīcību paredz arī Veselības ministrijas izstrādātie rīcības scenāriji.
