Iepriekšējo gadu vēlēšanu pieredze rāda – ievēlētie politiskie spēki spēj vienoties par valdošās koalīcijas sastāvu un sadalīt ministru posteņus aptuveni mēneša laikā. Tā notika gan ar Valda Dombrovska (“Vienotība”) valdību 10.un 11.Saeimā, kā arī ar Laimdotas Straujumas (“Vienotība”) vadīto Ministru kabinetu pirms četriem gadiem.
Straujuma, kura šajās vēlēšanās nestartē, atceras, ka toreiz nepārvaramu domstarpību politisko partneru starpā nebija: „Tās partijas, kas bija pirms vēlēšanām, tās arī veidoja valdību. Nebija īpašu diskusiju. Bija diskusijas, vai pieņemt vēl kādu partiju vai nepieņemt. Bet šoreiz ir ļoti grūti pateikt, vai esošā koalīcija saņems 50 un pāri [vietas parlamentā].”
Straujuma uzskata, ka šoreiz esošās koalīcijas partijas nespēs savākt tik daudz balsu, lai noturētu varu: „Skaidrs, ka cilvēki pamodīsies no rīta pēc vēlēšanām neapmierināti, jo katrs neredzēs savus favorītus tik daudz, cik gaidījuši. Bet cilvēkiem, kuri būs ievēlēti, būs jādomā, kā sadarboties. Nav jau variantu!”
Tomēr visas politisko partiju reitingu aptaujas rāda, ka varianti ir un tie ir dažādi.
Grūtu darbu jaunās valdības veidotāju priekšā paredz nekandidējošā Saeimas deputāte Lolita Čigāne:
„Tie būs ambiciozi cilvēki, kas katrs gribēs sev atrast vietu zem saules un piemērotus amatus, kur var realizēt savus politiskos mērķus.
Tā būs puzle, kas būs jāsaliek no ļoti dažādiem gabaliņiem, kur nemaz tik labi viens ar otru nesaderēs. Tā kā cīņa var būt visai sarežģīta.” Lai arī sarežģītu pārrunu ceļā, tomēr valdība tiks izveidota, uzskata Čigāne.
Pretējās domās ir Latvijas Universitātes politologs Juris Rozenvalds: „Pašreiz iespējams, ka izveidosies tāda pata situācija. Mēs jau vienreiz izgājām caur ārkārtas vēlēšanām, un politiskā zemestrīce Latvijā nav notikusi.”
Kolēģim piekrīt Rīgas Stradiņa universitātes profesore Ilga Kreituse. „Oi, nākamā Saeima. Ziniet, kādreiz bija 6.Saeima, un man bija tas gods vadīt,” Kreituse atceras savu Saeimas priekšsēdētājas amatā piedzīvoto, kad parlaments neapstiprināja valdību, jo balsis bija sadalījušās 50 pret 50. Līdzīgs scenārijs iespējams arī šoreiz.
„Man aizdomīgi šķiet, ka mēs valdību ar pirmo piegājienu neizveidosim. Es ceru, ka nebūs jāmeklē laimes tēls, kā sameklēja Šķēles kungu, it kā bezpartijisko,” saka Kreituse.
Ārkārtas parlamenta vēlēšanu scenārijs ir ne vien politologu teorija, bet arī visai konkrēts plāns, ko kā rezerves variantu gatavojot atsevišķi politiskie spēki, norāda Ilmārs Latkovskis,
kurš arī uz deputāta krēslu nepretendē. „Droši vien var notikt. Dažiem šādi plāni jau ir – scenārijs B: ja mums nesanāk tas un tas, nu tad spiežam uz ārkārtas vēlēšanām,” saka Latkovskis.
Kurš politiskais spēks kaļ šādus plānus, Latkovskis neatklāj. Vien piebilst, ka visu izšķirs vēlēšanu iznākums un tas, kuram Valsts prezidents uzticēs valdības veidošanu.
