Jau no paša sākuma no lauku vai mikrorajona skolu skolēniem tiek sagaidīti vājāki rezultāti nekā no vienaudžiem lielajās skolās. Tomēr, lai problēmu atrisinātu, bez izglītības jomas reoganizācijas un mazo skolu slēgšanas iztikt neizdosies, tā Latvijas Televīzijas raidījumā "Tieša runa" skaidroja jomas eksperti.
Kā iespējamos iemeslus zināšanu līmeņa plaisai starp dažādu skolu skolēnu uzrādītajām sekmēm eksperti minēja dažādos skolu kontingentus, īstenotās programmas, skolotāju izglītību un skolēnu sociālo vidi.
“Tas, kas notiek vienā daļā skolu - bērnam, uzsākot mācības, pieaugušie uzreiz pasaka, ka tu esi no nabadzīgas skolas un no tevis nekas nesanāks. Tā ir problēmas sakne,” secināja izglītības un zinātnes ministre Mārīte Seile.
Arī programmas «Iespējamā misija» direktore Zane Oliņa uzsvaru lika uz pedagogu profesionalitāti, skaidrojot, ka bērnu iepriekšējās zināšanas gan ietekmē to, kādā atrumā viņu var aizvest uz priekšu, taču tas neietekmē to, cik tālu viņš var tikt.
"Milzīga nozīme ir skolotāja faktoram. Ja bērnam ir labs skolotājs, tas var aizvest bērnus pat divreiz tālāk," skaidroja Oliņa.
Viņas teiktajam piekrita pētnieciskās žurnālistikas organizācijas «Re:Baltica» redaktore Inga Spriņģe. Viņa skaidroja, ka bieži vien bērnu zināšanas atšķiras pat vienas skolas ietvaros, proti, izglītības kvalitāte atkarīga no konkrēta skolotāja profesionalitātes. Tāpat lielu nozīmi zināšanu apguvē, pēc Oliņas teiktā, spēlē arī bērnu iespējas gūt dažādu pieredzi, sākot ar kultūras pasākumiem līdz pat dzimtās zemes apceļošanai.
Savukārt Rīgas 28. vidusskolas direktors Guntars Jirgensons norādīja, ka, vērtējot bērnu spējas, neapšaubāmi jāņem vērā arī bērnu sociālā vide.
"Diemžēl mums ir daudz šķirtu ģimeņu, ģimeņu, kurās ir depresija, alkoholisms, dažkārt skola ir vienīgā vieta, kur bērni var paēst," sacīja skolas direktors.
Gadu gaitā radušās problēmu risināšanai Seile minēja nepieciešamību sakārtot skolotāju algu sistēmu un reorganizēt nākamo skolotāju sagatavošanu. Proti, atlasot topošos pedagogus, jāvērtē ne tikai akadēmiskie sasniegumi, bet arī gatavība strādāt skolā, kā arī jāpalielina prakses apjomi. Tāpat jāsniedz atbalsts skolu vadītājiem un jāveicina skolotāju spējas savstarpēji sadarboties.
Ministre solīja, ka valdības lēmumi, kas saistās ar nākamā gada skolotāju algas reformu, tiks pieņemti oktobrī.
Eksperti arī secināja, ka diemžēl, bērnu izglītības kvalitātes vārdā veicot skolu reformu, bez mazo skolu slēgšanas neiztikt - to uzturēšanai paredzētās finanses lietderīgāk būtu veltīt palikušo mazo skolu skolotāju atalgošanai un motivācijai.
"Daļa mazo skolu ir jāslēdz. Mums nav tik daudz iedzīvotāju un mēs neesam tik bagāti, lai tās varētu atļauties," sacīja Spriņģe.
Iepriekš vēstīts, Latvijas skolās arvien platāka kļūst plaisa starp pārtikušajiem un trūcīgajiem skolēniem. Vēl 2003.gadā vismaz viens bērns no turīgas un labi izglītotu vecāku ģimenes mācījās 75% Latvijas skolu, bet 2012.gadā vairs tikai 55%, liecina Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) starptautiskā izglītības kvalitātes pētījuma dati.
