Tā piektdien diskusijā par KNAB attīstību atzina nozares eksperti, vienlaikus slavējot Valsts kancelejas priekšlikumus KNAB neatkarības un arī atbildības stiprināšanai. Vairākkārt tika pieminētas arī neveiksmes KNAB vadības izvēlē un darba novērtējumā, kā arī biroja iekšējās nesaskaņas.
Pēc biedrību «Delna» un «Providus» rosinājuma rīkotās diskusijas mērķis bija izvērtēt Valsts kancelejas un Iekšlietu ministrijas vadīto darba grupu izstrādātos priekšlikumus KNAB institucionālā modeļa pilnveidei. Taču Iekšlietu ministrijas doma KNAB iekļaut tās padotībā palika bez tālākām diskusijām, ekspertiem citam pēc cita atzīstot, ka tādējādi tikai pastiprinātos politiskās ietekmes riski.
Valsts kanceleja piedāvā likuma grozījumus, kas vairs neļaus neviennozīmīgi interpretēt premjera kā KNAB darba pārrauga lomu. Grozījumi pārtrauks neskaidrības par KNAB priekšnieka atbildību, kā arī ļaušot pielikt punktu darbinieku strīdu kolīzijām. „KNAB darbība tiek stiprināta, KNAB darbības kompetence tiek palielināta. Vienlaicīgi viņam vajadzēs ļoti rūpīgi atskaitīties valdībai un parlamentam, taču viņam vienmēr būs klāt šis ārējais uzraugs, šī neatkarīgā profesionālā komisija, kuras sastāvā ietilpst Valsts kanceleja, Drošības policija, Satversmes aizsardzības birojs, Augstākās tiesas vadītājs un ģenerālprokurors, kas visos izšķirīgajos jautājumos sniegs atzinumu (..) klāt būs šis neatkarīgais vērtējums,” stāsta Valsts kancelejas direktore Elita Dreimane.
Pētnieks Gabriels Kuris no Prinstonas universitātes ASV akcentēja, ka priekšnosacījums veiksmīgai KNAB darbībai būtu fokuss tieši pretkorupcijas darbam, kvalitatīva KNAB darba uzraudzība un vadītāja izvēles process, kā arī labas pārvaldības ievērošana.
Tieši vadības jautājums un pārvaldība ir tās lietas, kas KNAB būtu jāsakārto vispirms. Tā uzskata darba grupās iesaistīto nevalstisko organizāciju pārstāve Inese Voika. „Grozi, kā gribi – ja tev ir strīdi iekšienē, tā ir vadītāja atbildīga. To saka ne tikai eksperti vai politiķi, kuriem varētu pārmest ieinteresētību, bet arī tiesa, kas ir galīgā instancē pieņēmusi vienu lēmumu par atlaišanu, ko ir veicis Jaroslavs Streļčenoks un arī citi nelabvēlīgi tiesu lēmumi. Tie valstij maksā konkrētus tūkstošus (..),” saka Voika.
Voika uzskata, ka KNAB priekšniekam Streļčenokam būtu jāatkāpjas. „Mums, kas seko šīm lietām, ir garš saraksts ar konkrētām lietām, kas, mūsuprāt, nav pieļaujamas pretkorupcijas iestādes vadītājam (..),” uzsver Voika.
Cits skatījums ir Streļčenokam. „Šajā gadījumā vainīgs nav birojs un vainīgi nav juristi, kas tiesvedībās pārstāv biroju. Šajā gadījumā problēmas ir pretrunīgās likuma normās, kādā statusā ir birojs,” saka Streļčenoks. Viņš negrasās atkāpties.
Streļčenoks biroja problēmās vaino likumpārkāpējus darbiniekus, bet līdzšinējās tiesas KNAB esot zaudējis likumu nepilnību un negodprātīgas tiesneses dēļ. „(..) Septiņas lietas pie vienas tiesneses (..),” viņš uzsver, norādot, ka lūdzis izvērtēt attiecīgās instances, kāpēc visas lietas ir nonākušas vienas tiesneses pārziņā.
Taču Streļčenoks Valsts kancelejas piedāvātos likuma grozījumus slavē. Valdībā tos plānots iesniegt tuvāko nedēļu laikā.
Ziņots, ka jau vairāk nekā gadu Streļčenoks ir nonācis konfliktā ar vairākiem KNAB darbiniekiem. Streļčenoks vairākus no tiem ir atlaidis no darba, ko gan darbinieki - priekšnieka vietniece Juta Strīķe, kā arī vēl viena darbiniece Diāna Kurpniece ir pārsūdzējusi.
Kā ziņots, Rīgas Centra rajona tiesa ceturtdien pasludināja saīsināto spriedumu lietā, kur bijusī KNAB priekšnieka vietniece Strīķe prasīja atcelt biroja priekšnieka Jaroslava Streļčenoka rīkojumu par viņas pazemināšanu līdz telefonzvanu uzklausītājas un vēlāk juristes amatam. Tiesa nosprieda, ka Streļčenoka rīkojums ir atceļams, kā arī atzina, ka Streļčenoks pret Strīķi ir pārkāpis atšķirīgas attieksmes aizliegumu. Tāpēc KNAB būs jāsedz 706 eiro darba algu starpība, Strīķei jāizmaksā 7000 no prasītajiem 25 tūkstošiem eiro morālā kompensācija un rakstiski jāatvainojas, kā arī jāsedz visi tiesāšanās izdevumi.
KNAB vērš uzmanību, ka «neviena KNAB amatpersona neatrodas ar Strīķi salīdzināmā situācijā, tas ir, nav ar tiesas spriedumu atjaunota amatā». Turklāt ģenerālprokurors 2014. gada 27. maijā pieņēmis lēmumu atcelt Satversmes aizsardzības biroja 29. aprīļa lēmumu par pirmās kategorijas speciālās atļaujas izsniegšanu.
KNAB uzsver, ka spriedums tiesvedībā ar Strīķi nav stājies likumīgā spēkā, bet par tālāko rīcību lems pēc pilna sprieduma teksta izvērtēšanas.
