Sēdē tika uzsvērtas vairākas problēmas, piemēram, cilvēkresursu trūkums. Eksperti norāda, ka paliatīvās aprūpes mediķu darbs nav adekvāti atalgots un pakalpojumi netiek diferencēti.
Tas nozīmē, ka visi saņem vienādu samaksu, veicot atšķirīgu darbu. Bet viens no būtiskākajiem tehniskajiem apgrūtinājumiem ir nepietiekamais paliatīvās aprūpes gultu skaits, turklāt šādu aprūpējamo kļūst arvien vairāk.
“Paliatīvās aprūpes vietu skaits ir nepietiekams, jo, piemēram, Rīgā ir 30 vietas, ko apmaksā no valsts budžeta, un, protams, rindas ir lielas. Tikko kaut kā ir par maz, tas ietekmē ne tikai šo, bet arī citus pakalpojumus,” norādīja Rīgas domes Labklājības departamenta Sociālās pārvaldes priekšnieks Mārtiņš Moors.
“Piemēram, Rīgā ir tā saucamās sociālās gultas jeb īslaicīgā sociālā aprūpe institūcijā, kurā arī nodrošina aprūpi pēc slimnīcas periodā. Mēs konstatējam, ka šajās sociālajās gultās apmēram 15% arī ir paliatīvi pacienti,” informēja Moors.
Eksperti arī norādīja, ka aprūpe norit slimnīcās, kas nereti ir tālu no pacientu mājām, tāpēc varētu meklēt risinājumus, lai tā būtu arī citās formās. Paliatīvajā aprūpē ir cilvēki, kuru izārstēšana nav iespējama, un tā kontrolē sāpes, sociālās, psiholoģiskās un garīgās problēmas.
