"Vērtība ir drošība un miers mūsu mājās. Vērtība ir latviešu valoda, latviskums, kurā mēs kā tauta pastāvam. Vērtība ir Latvijas atbrīvošana no okupācijas pieminekļiem un padomju koloniālisma mantojuma cilvēku prātos. Latvija ir kļuvusi garīgi tīrāka. Vērtība ir mūsu vienotība, palīdzot ukraiņu tautai un atbalstot. Bet lielākā vērtība ir Latvijas valsts, kuru mēs paši veidojam un kura mūs sargā," savā uzrunā sacīja prezidents Levits.
Savukārt premjers savā uzrunā norādīja: "Mūsu kopīgais uzdevums – darīt atbildīgi savu darbu, domājot, kā katrs varam palīdzēt celt mūsu valsti. Atskatoties uz pagājušo gadu, atzīsim, ka kopā esam auguši savā drosmē un pašnoteikšanās briedumā. Atpazīsim savu spēku, kura jauda atkal un atkal apliecina – mēs esam stipra un spēcīga nācija, vienota mīlestībā pret mūsu valsti.''
Ja prezidentam tas piedien, tad no premjera gan būtu gribējies saklausīt vairāk konkrētības, spriež Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes profesors, politologs Juris Rozenvalds: "Sabiedrību uzrunātu nevis šie vispārēji aicinājumi, bet centieni šīs uzrunas ietvaros pārliecināt sabiedrību, ka tieši viņš, Krišjānis Kariņš, un viņa vadītā komanda zina, ko dara un zina, kā mūs saulītē izvest.
Tas ir tas, ko gaida sabiedrība. Diemžēl to es neesmu sadzirdējis."
Līdzīgu viedokli pauda arī politologs Filips Rajevskis: "Premjers centās ieskicēt tuvāko nākotni no valdības un valdības deklarācijas skatu punkta. Prezidents centās runāt par kaut kādu plašāku tēmu loku, par augstāku lidojumu, bet cik nu sanāca harismas... Prezidenta runā man pietrūka kaut kādas vienas spēcīgas tēzes, ko viņš varētu būt pateicis savā runā, kas paliek atmiņā.
Te prasās kaut kas harismātisks, kaut kas tāds, kad cilvēki saka "O! Jā"."
Savukārt no Kariņa politologs būtu gaidījis konkrētākus vēstījumus par pārmaiņām, ko nākamgad īstenos valdība, nevis tikai jau ierastos vispārīgos aicinājumus sabiedrībai.
