Jukas ar ID kartēm un vēlētāju apliecībām, balsu nodošanu glabāšanā un nekursējošu sabiedrisko transportu ir dažas no mācībām, ko vēlēšanu rīkotājiem pārdomāt līdz nākamajai reizei.
Ar papildus neērtībām pirms Saeimas vēlēšanām saskārās 27 500 jeb gandrīz 2% Latvijas balsstiesīgo iedzīvotāju, kuriem nebija pases, bet tikai elektroniskās identifikācijas kartes, kas sākotnēji bija iecerētas kā līdzvērtīgs personu apliecinošs dokuments. Iespēju speciāli braukt uz savu pasu daļu izņemt īpašo vēlētāja apliecību izmantoja vien piektā daļa. ID karšu jautājums acīmredzami nav atrisināts, tā pirmdien intervijā Latvijas Radio atzina Valsts prezidents Andris Bērziņš. „Jebkurš lieks solis, it sevišķi lauciniekam, ir ļoti sarežģīts - braukt kaut kur meklēt… Un viena daļa, es pieļauju, arī neizprata šo būtību - sakot, ka šis dokuments der visam, izrādās, ka tas tomēr neder pamatfunkcijai,” teica Valsts prezidents.
Vēlēšanu dienā bija vairāki gadījumi, kad iedzīvotāji mēģināja nobalsot ar ID kartēm un nemaz nezināja, ka jāizņem vēlētāja apliecība, jo Saeimas vēlēšanās nelieto vēlētāju reģistru un katrs var balsot, kur vēlas, taču ID kartē zīmodziņu iespiest nevar.
Sajukums ar ID kartēm un vēlētāju apliecībām valstij maksājis papildu naudu un, iespējams, arī mazinājis vēlētāju aktivitāti, uzskata sabiedriskās politikas centra „Providus” direktore Dace Akule. „Galvenais secinājums - pietiekami laicīgi ir jādod vēlētājiem pilna skaidrība par to, kādā veidā viņi varēs piedalīties Saeimas vēlēšanās. Tas nav jautājums, kur mēs varam pēdējos lēmumus pieņemt dažus mēnešus pirms vēlēšanām,” sacīja Akule.
Viņa norāda - jebkurām izmaiņām jābūt skaidrām jau vismaz divus gadus pirms vēlēšanām. Arī ja līdz nākamajām Saeimas vēlēšanām netiks izveidots elektroniskais reģistrs, kas ļautu balsot arī ar ID karti, bet piesaistītu vēlētāju konkrētam iecirknim, risinājumi pētnieces ieskatā ir vairāki.„Vai nu mēs jau tagad sakām visiem pilsoņiem, ka nav iespējams izņemt tikai ID karti, bet ir jāņem arī pase, (..) vai arī otrs - tiem cilvēkiem, kas turpina izņemt tikai ID karti un neņemt pasi, jau tagad sākt izdot vēlētāja apliecības nākamajām Saeimas vēlēšanām, lai viņiem nav vēlreiz jāiet uz PMLP pēc šī dokumenta,” analizē „Providus” direktore.
Iespēja vēlēt jebkurā iecirknī Eiropas kontekstā ir diezgan unikāla, tāpēc balsošana ar ID kartēm nav vienkārši atrisināma - tā norāda labas pārvaldības eksperte Inese Voika. Taču, viņasprāt, arī pašreizējos apstākļos valsts nebija izdarījusi visu līdz galam.
„Vispirms es teiktu, ka ar tiem 20 000 iedzīvotāju [kam nav pases] ir jāmeklē iespēja sazināties, un tas ir tas, ko valsts dara ļoti slikti. Lai gan mēs zinām, ka policisti, žurnālisti un visi citi ļoti labi atrod cilvēkus, ja tas ir vajadzīgs. (..) Tur ir iespējami uzlabojumi, un, ja es strādātu valsts iestādē, es šo nopietni analizētu,” saka Voika.
Līdzās tiem, kas nevarēja vēlēt ar ID kartēm, Latvijas Radio jau stāstīja arī par gadījumiem, kad ļaudis lauku rajonos nevarēja tikt līdz iecirknim, jo sestdienā nekursēja transports. Bet balsi glabāšanā iepriekš pieņēma tikai 61 no vairāk nekā 1000 iecirkņiem. To daudzi nezināja.
„Jā, diemžēl bija diezgan daudz cilvēku, kuri to neuztvēra un, aizejot uz iecirkni, konstatēja, ka visos iecirkņos tas nestrādā,” piebilst Voika.
Kā atzina Centrālās vēlēšanu komisijas priekšsēdētājs Arnis Cimdars, šis bijis kompromiss, jo Satversme Saeimas vēlēšanās iepriekšējo balsošanu neparedz, un naudas balsu glabāšanai visos iecirkņos nebija. „Likumdevējs piedāvāja šādu risinājumu ārkārtas gadījumiem un noteica normu, ka tas ir tajās pašvaldībās, kur ir vairāk nekā 7500 vēlētāju, un lielajās pašvaldībās uz katriem 20 000 pa vienam. Tas arī noteica šo ierobežoto skaitu,” saka Cimdars.
Pārvaldības eksperte Inese Voika atzīst - par šādām detaļām un komunikāciju ar iedzīvotājiem Centrālajai vēlēšanu komisijai jāmācās domāt sistēmiskāk. Bet vienlaikus par savu pilsonisko atbildību būtu jāatceras arī vēlētājiem, nepārmetot neizdarību tikai valstij.
