Daugavpils domes priekšsēdētaja Andreja Elksniņa lēmums par izstāšanos no partijas "Saskaņas", kurā viņš ir bijis 11 gadus, savā ziņā ir koleģiāls lēmums, jo mēra rīcību atbalsta un tai seko arī visi pārējie seši no "Saskaņas" ievēlētie Daugavpils domes deputāti.
"Visi partijas frakcijas biedri pašvaldībā atbalsta pilsētas mēra pozīciju. ''Saskaņai'' bija nepieciešamas pārmaiņas, šobrīd mēs domājam par reģionālās partijas izveidošanu. Mūs vairs neinteresē lielā politika," sacīja Daugavpils domes deputāts Mihails Lavrenovs.
Daugavpils pilsētas domē jauno potenciālo spēku pārstāvēs septiņi bijušie "saskaņieši" no kopumā domē esošajiem 15 deputātiem. Drošu atbalstu un stabilitāti – astoto jeb zelta balsi Andrejam Elksniņam mēra krēslā nodrošina koalīcijas partneris no Latvijas Krievu savienības – Aleksejs Vasiļjevs, kurš Daugavpils domē ir priekšsēdētāja pirmā vietnieka amatā.
"Mēs ļoti produktīvi, labi strādājam kopā, mēs aprunājam visus procesus, sasniedzam kādas vienošanās. Tā ir Andreja Elksniņa izvēle, kuru partiju viņš pārstāv, mani interesē, kā cilvēks rīkojas pret pilsētu. Pagaidām nebija nekādas tādas runas par mēra maiņu, atkārtošos – es strādāju ar cilvēku, nevis ar politisko partiju," teica Vasiļjevs.
Arī domes opozīcija nesaskata pazīmes varas maiņai un mēra krēsla stabilitātei Daugavpilī.
"Tas, ka šodienas ''Saskaņas'' ieņemtā politiskā pozīcija ir nepieņemama daudziem krievvalodīgajiem vēlētajiem un politiķiem, ir skaidrs. Daugavpils deputāti ir nodemonstrējuši savu attieksmi jau ne pirmo reizi. Viņi ir palikuši kopā ar Krievu savienību, viņi tuvinājuši savas pozīcijas. Bet domāju, ka priekšsēdētaja krēsls varētu sašūposies, ja būs šai koalīcijai kādas problēmas darbā ar valdību; ja tādu problēmu nebūs, kāpēc lai viņi izjustu kaut kādu tur diskomfortu?" situāciju raksturoja Jānis Lāčplēsis (Latgales partija/''Latvijas attīstībai'').
Andrejs Elksniņš, dibinot jauno politisko spēku, orientēsies sākotnēji uz Daugavpils un Latgales reģionu, un ir pārliecināts, ka nākotnē domubiedrus atradīs visā Latvijā. Starts jaunajam spēkam tiks dots gaidāmajās pašvaldību vēlēšanās, kas notiks 2025. gadā.
Tikmēr Rēzeknes mērs Aleksandrs Bartaševičs paziņojumā medijiem informēja, ka boikotēs "Saskaņas" kongresu un aicinājis arī citus biedrus šādi rīkoties. Vienlaikus viņš norādīja, ka turpinās aktīvi darboties partijā.
Politologi skeptiski par “Saskaņas” nākotni
Ilggadējai Latvijas politisko reitingu līderei, bet Saeimas vēlēšanas smagu sakāvi piedzīvojušajai “Saskaņai” sestdien gaidāms kongress. Vairāki kandidāti tomēr pretendē uz partijas līdera krēslu, cer “Saskaņu” restartēt un pauduši, ka ziņas par “Saskaņas” nāvi nav patiesas.
Latvijas Televīzijas uzrunātie politologi par “Saskaņas” nākotnes izredzēm gan izsakās visai skeptiski.
Politoloģe Iveta Kažoka sacīja: “Vairākas konkurējošās partijas atrada ceļu pie viņu vēlētājiem un bija daudz enerģiskākas, daudz efektīvāk šos vēlētājus uzrunājot. Līdz ar to tāds noklusējuma scenārijs ir, ka “Saskaņas” stāsts ir beidzies Latvijā, jo vienkārši viņi nespēj atrast kādu jaunu enerģiju, jaunas idejas, kas varētu viņu vīlušos vēlētājus atvilināt atpakaļ, tāpēc tas, ka šobrīd turpinās partiju sabrukuma process, galīgi nav pārsteidzoši un Daugavpils cilvēku izstāšanās no šīs partijas arī nav nekāds brīnums. Tā kā šai partijai īsti nav skaidra nākotnes perspektīva, un šādos apstākļos politiķi parasti šādas partijas pamet.”
Savukārt politologs Filips Rajevskis pauda: “Es nezinu, vai to var saukt par šķelšanos. Bet, domāju, drupināšanās gan notiks, jo tad, kad tev bijis monopols ilglaicīgs uz vienu kaut kādu segmentu, tad viņš tagad dalās, jo viņi zaudējuši varu, vara ir vislabākā līme, kas satur. Tā līme ir pazudusi. Un tie Saeimas mandāti nav. Un tāpēc viņi sāk drupt un sāks katrs domāt par to, ko es darīšu tālāk, kā es veidošu savu politiku tālāk.”
Jautāts, vai sabiedrībā ir pieprasījums pēc šādas partijas, Rajevskis sacīja: “Tas ir labs jautājums. Kaut kāds pieprasījums ir. Bet es nedomāju, ka viņš ir tik liels un ka mēs varam jebkādā veidā projicēt viņu pagātnes veiksmes uz nākotni.”
Arī, ja atšķēlusies “Saskaņas” daļa ar Elksniņu gribēs izveidot reģionālu Latgales mēroga partiju, tai būs jārēķinās ar visai sīvu konkurenci, uzskata Rajevskis.
KONTEKSTS:
Ilggadējā Saeimas vēlēšanu līdere "Saskaņa" 14. Saeimas vēlēšanās nespēja pārvarēt 5% latiņu un neiekļuva parlamentā. Vēlēšanās slikti rādītāji uzrādīti tostarp pašvaldībās, kur pie stūres ir "Saskaņas" politiķi, arī Daugavpilī.
"Saskaņa" ilgus gadus bija populārākā partija valstī, iegūstot arī labākos rezultātus parlamenta vēlēšanās, taču allaž tika atstāta opozīcijā. Straujš partijas reitinga kritums sākās šī gada pavasarī pēc tam, kad partija nosodīja Krievijas sākto militāro iebrukumu Ukrainā.
Daugavpils mērs Andrejs Elksniņš vakar paziņoja, ka pieņēmis lēmumu izstāties no sociāldemokrātiskās partijas "Saskaņa" un uzsākt veidot jaunu reģionālu politisko spēku. Lēmumu par izstāšanos no "Saskaņas" pieņēmuši arī visi pārējie partijas domes frakcijas politiķi, tādējādi "Saskaņa" zaudējusi pārstāvniecību Latvijas otrajā lielākajā pilsētā.
Elksniņš paziņojumā medijiem norādīja, ka 14. Saeimas vēlēšanu rezultāti uzskatāmi parādīja, ka sociāldemokrātiskā partija "Saskaņa" vairāk nav spējīga būt vienojošs spēks. Minot Liepāju un Valmieru kā piemērus, kur jau darbojas reģionālās partijas, Elksniņš pauda pārliecību, ka šis ir īstais brīdis, lai dibinātu jaunu reģionālo politisko spēku Daugavpilī.
Politologs Filips Rajevskis intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta panorāma" sprieda, ka Daugavpils mēra Andreja Elksniņa izstāšanās no "Saskaņas" bija gaidāma, jo iepriekš jau bijusi diskusija par iespēju izslēgt viņu no partijas biedru rindām saistībā ar viņa izteikumiem.
Politoloģe Ilga Kreituse intervijā Latvijas Radio sacīja, ka, redzot pēdējos notikumus saistībā ar Daugavpils domnieku izstāšanos no šī politiskā spēka, var teikt, ka "Saskaņa" lēnām iet uz savu galu.
