Latvija ir apņēmusies samazināt CO2 izmešu daudzumu, un liels piesārņotājs ir satiksmes sektors. Par iespējām samazināt CO2 izmešus satiksmē runāts divos ministriju plānos, kuri pēdējās dienās sacēla ažiotāžu sabiedrībā. Satiksmes un Ekonomikas ministriju pārstāvji stāstīja, ka konkrētie dokumenti, kuros cita starpā runāts arī par nodevu uzlikšanu auto, kuri lieto fosilo degvielu, ir tikai diskusijas sākuma punkts un, iespējams, ministriju ierēdņi, izskatot visas CO2 mazināšanas iespējas, pārcentušies.
Abi uzsvēra, ka ministrijas neplāno iedzīvotājiem uzspiest kaut ko tādu, ko viņi finansiāli nespēs izpildīt. Vienlaikus skaidras atbildes par to, kā nākotnē paredzēt izpildīt apņemšanos par CO2 samazināšanu, viņi nesniedza. Plāniem vēl esot paredzētas apspriešanas, un diskusiju veidā tie tikšot noslīpēti.
Ekonomikas ministrijas parlamentārais sekretārs Jurģis Miezainis ("KPV LV") teica, ka Latvijā jau esošajām vecajām automašīnām papildu nauda nebūs jāmaksā. Vienlaikus viņš norādīja, ka vajadzētu veicināt cilvēku vēlmi iegādāties jaunas automašīnas vai tādas, kuras izmanto alternatīvo degvielu.
Satiksmes ministrijas parlamentārais sekretārs Jānis Butāns (Jaunā konservatīvā partija) uzsvēra, ka ministrijā tiek runāts par alternatīvās degvielas - elektrība, biogāze, biodegviela - palielināšanu transportā. Viņš gan norādīja, ka, pirmām kārtām, to centīsies darīt, ieguldot elektrovilcienos un sabiedriskajā transportā.
"Auto asociācijas" prezidents Andris Kulbergs rosināja valstij nodrošināt atbalstu pirmajai iemaksai, lai cilvēki vairāk pirktu jaunus auto, kas tik ļoti nepiesārņo vidi. Ekonomikas ministrijas parlamentārais sekretārs Miezainis viņam piekrita, norādot, ka kaut ko tamlīdzīgu varētu nodrošināt. Tomēr Satiksmes ministrijas parlamentārais sekretārs Butāns uzsvēra, ka Latvijas budžetā nav tik daudz līdzekļu.
Diskusijas dalībnieki vienojās, ka sabiedriskajam transportam vajadzētu būt dabai draudzīgākam, kā arī pieejamam un ērtam, lai cilvēki to izmantotu.
Finanšu ministrijas parlamentārais sekretārs Ints Dālderis ("Jaunā Vienotība") teica, ka sabiedriskā transporta jomā vēl ir iespēja manevrēt, lai nodrošinātu noteiktos klimata mērķus. Viņš norādīja, ka citi līdzekļi tiktu izmantoti, ja ar sabiedriskā transporta attīstīšanu tas neizdotos.
KONTEKSTS:
Pagājušajā nedēļā sabiedrības sašutumu sociālajos tīklos izsauca publikācijas par iespējamu dramatisku auto un degvielas nodokļu celšanos saistībā ar enerģētikas un klimata plānu. Latvijas Radio vēstīja par lieliem sodiem saistībā ar augstu CO2 piesārņojuma līmeni. Auto asociācijas prezidents Kulbergs uzsvēra, ka soda naudas apmērs varētu sasniegt 48 miljonus eiro gadā, un tas būtu jāmaksā pašiem autovadītājiem. Savukārt Latvijas Transportlīdzekļu tirgotāju asociācija "Delfos" cēla trauksmi, ka divas trešdaļas Latvijas iedzīvotāju 2021. gadā auto vairs nevarēs atļauties. Vēlāk "Re:Baltica" skaidroja, ka otra ziņa par saistīta ar grozījumiem "Alternatīvo degvielu attīstības plānā 2017.-2020. gadam", par ko atbild Satiksmes ministrija, nevis Nacionālajā enerģētikas un klimata plānā. Tāpat arī nevienā no plāniem nav minēti skaitļi, kas ļautu izdarīt secinājumus par vajadzību bažīties.
Latvijas iedzīvotāja automobilis vidēji ir 13, 14 gadus vecs. Saskaņā ar CSDD datiem šāds vidējais autoparka vecums ir aktuāls vismaz pēdējos septiņus gadus. Vieglajiem automobiļiem pēdējo trīs gadu laikā šis rādītājs nedaudz pieaudzis.
