Pagājuši divi gadi un tieši šāds pamatojums – noilgums – kalpojis par iemeslu, kāpēc kriminālprocess (KP) izbeigts. Pastāv gan šaubas, vai policija tiešām centusies rūpīgi skaidrot notikušā apstākļus, jo izmeklētājs savu lēmumu par procesa izbeigšanu – kas ir “Panorāmas” rīcībā - balstījis vien uz saraksti ar abu kungu advokātu un bijušo baņķieru tikai šogad sniegtām rakstiskām liecībām.
KP ierosināja Kargina un Krasovicka par dāvinājumu saviem dēliem
Kriminālprocesu par iespējamu izvairīšanos no tiesas lēmuma izpildi policija ierosināja 2011.gada augustā. Tolaik “De facto” vēstīja, ka “Parex bankas” bijušie īpašnieki Valērijs Kargins un Viktors Krasovickis saviem dēliem Remam un Georgijam uzdāvinājuši tiesības uz daudzmiljonu noguldījumiem bankā, kā arī saistībā ar vēl kādu noguldījumu noslēgts cesijas līgums ar kādu Krievijā reģistrētu uzņēmumu “Olimpija”. Valstij piederošajai “Reverta”, kura pārņēmusi bijušās “Parex bankas” slikto aktīvos, radās aizdomas, ka tādējādi abi eksbaņķieri mēģina izvairīties no Rīgas apgabaltiesas lēmuma izpildies. Proti, tiesa apķīlājusi arī maksājumus, kas Karginam un Krasovickim pienākas no trešajām personām, kas nozīmē, arī noguldījumu procenti nonāk tiesu izpildītāju kontā. No apķīlāšanas varētu izvairīties, noguldījumus atdāvinot. „Kargina un Krasovicka puses tika veiktas konkrētas darbības, kas ir vērstas uz to, lai izvairītos no tiesas nolēmuma izpildes. Mūsuprāt šīm darbībām ir izteiktas noziedzīga nodarījuma pazīmes, tāpēc esam informējušas tiesībsargājošās iestādes,” 2011.gada 21.augustā sacīja „Parex banka” valdes loceklis Jurijs Adamovičs.
Latvijas Televīzijas rīcībā esošais Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldes izmeklētāja Mūrnieka rakstītais lēmums par kriminālprocesa izbeigšanu gan liecina, ka policija nav noskaidrojusi, kādi bijuši baņķieru patiesie nolūki. Gandrīz gadu pēc procesa ierosināšanas Kargins un Krasovickis rakstiski izmeklētājam norādījuši, ka atsakās sniegt liecības.
Policija pirmo reizi cenšas slēgt lietu
Nekas tālāk nenotiek, līdz šā gada martā negaidīti bijušie baņķieri iesniedz rakstiskus skaidrojumus, kuros norāda, ka „Revertas” pārmetumus neatzīst, jo tā viņus nepamatoti vajājot. Par to lēmumā par KP izbeigšanu arī izmeklētājs Mūrnieks. “Doma noslēgt cesijas un dāvinājumu līgumus V.Karginam un V.Krasovickim radās jau tad, kad tikko sākās domstarpības ar banku 2008.gadā, t.i. krietni pirms tam, kad tika pieņemts lēmums apķīlāt viņu īpašumus. [..] Noslēdzot cesijas un dāvinājuma līgumus, mērķis neesot bijis noguldījumu procentu atgūšana, bet gan subordinētā kapitāla atgūšana, kā arī, lai izvairītos no subordinētā kapitāla iespējamās apķīlāšanas kaut kad nākotnē, no kā izriet, ka nodarījumā nav saskatāms noziedzīga nodarījuma sastāva subjektīvās puses pazīmes,” teikts lēmumā.
Tā secināja policijas izmeklētājs - ja baņķieri apgalvo, ka doma radusies agrāk par apķīlājumu, tad tā tas bijis un process izbeidzams. Izrādās, kriminālprocess izbeigts jau tūlīt pēc baņķieru paskaidrojumu sniegšanas šī gada martā, taču lietu uzraugošā prokurore procesu atjaunoja, norādot, ka notikuma apstākļi nav pārbaudīti līdz galam.
Prokurore rosina vēlreiz noskaidrot cesijas un dāvinājuma līgumu rašanās laiku
Viņa uzdeva policijai vēlreiz precīzi noskaidrot, kad tieši doma par cesijas un dāvinājuma līgumu slēgšanu Karginam un Krasovickim radās, kā arī esot jānopratina abu kungu juristi. Izmeklētājs Mūrnieks aizsūtīja e-pastu baņķieru advokātam Uģim Grūbem, kurš atbild, ka viņa klienti atkārtotas liecības nesniegs. Tolaik policijas pārstāve intervijā Latvijas Televīzijai stāsta, ka izmeklēšana ir ļoti sarežģīta, tāpēc tajā joprojām nav rezultāta. „Šobrīd ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldē joprojām notiek izmeklēšana KP, kas tika uzsākts par izvairīšanos no tiesas lēmuma izpildes. Tā kā procesā joprojām notiek izmeklēšana, policija nesniedz nekādus komentārus, jo svarīgākais ir atklāt visas noziedzīgās darbības, lai tad pierādītu attiecīgo personu vainu,” šogad, 16.jūnijā sacīja Valsts policijas pārstāve Sintija Virse.
Policija nolemj otrreiz slēgt lietu
Taču izmeklētājs pagājušajā trešdienā, 10.jūlijā, kriminālprocesu atkal izbeidz – tikai šoreiz pamatojums cits,– lietā iestājies noilgums. Latvijas Televīzijai no pārvaldes priekšnieka neizdevās iegūt skaidrojumus par notikušo, jo policija atbildes uz jautājumiem solīja sniegt vien jaunnedēļ. Atvaļinājumā devusies arī prokurore, kura lika kriminālprocesu atjaunot. Arī Kargina un Krasovicka pārstāvis komentāru nesniedza – esot atvaļinājumā un lūdza jautājumus vēlreiz uzdot augustā.
Šī nav pirmā reize, kas liecina, ka Latvijas tiesību sargājošajām iestādēm klājas gausi, lielā mērā nesekmīgi ar Kargina un Krasovicka atbildības vērtēšanu saistībā ar “Parex” krahu, kas valstij prasīja vairāk nekā miljarda latu lielus ieguldījumus. Jūnijā ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers LTV atzina, ka iestrēdzis arī prokuratūras izmeklētais kriminālprocess par bankas subordinētā kapitāla izcelsmi.
„Reverta” šokā un sola cīnīties
Savukārt valstij piederošā „Reverta”, kas apsaimnieko „Parex Bankas” „sliktos” kredītus, policijas rīcību atzīst par šokējošu. Iestādes vadītājs Kristofers Gviljams uzskata, ka policija tādējādi ir legalizējusi eksbaņķieru centienus apiet tiesas lēmumu, kas neesot pieņemami. „Es domāju, ka tas ir ļoti skumji. Šis policijas lēmums parāda, ka cilvēki var ignorēt tiesas lēmumus. Viņi, protams, apgalvo, ka lēmumu pārcelt aktīvus bija pieņēmuši vēl pirms mantas apķīlāšanas, bet realitātē mēs redzējām, ka tiesa mantu apķīlāja vēl pirms tam. Un tāpēc man šķiet nepieņemami, ka viņu rīcība tagad tiek tā legalizēta. Mēs šobrīd lemjam, kādi būs mūsu tālākie soļi, bet skaidrs ir viens – mēs to tā neatstāsim,” strikts ir Gviljams.
Kargins un Krasovickis „Parex Banku” zaudēja 2008.gada 8.novembrī. Toreizējā premjera Ivara Godmaņa (LPP/LC) nolēma, ka pārņem 51% „Parex bankas” akciju. Pēc nepilna mēneša – 2. decembrī – valsts pārņēma visas Karginam un Krasovickim piederošās daļas – 83,84% apmērā.
