Termins enerģētiskā nabadzība arvien biežāk parādās dažādos dokumentos. Pagaidām normatīvajos aktos tas nav skaidri definēts. Taču tiek uzskatīts, ka enerģētiskā nabadzība ir ne vien grūtības samaksāt elektrības rēķinu, bet arī apkures rēķinus, kā arī iekļauj zināšanas pareizai resursu lietošanai.
Pensionārei Lilijai Škutānei nav parādu, rēķinus viņa maksā ar lielu rūpību. Taču ir mēneši, kad izmaksas tikai par apkuri pārsniedz 100 eiro mēnesī. Elektrības rēķins ik mēnesi ir aptuveni 25 eiro. Šie un citi rēķini jāsamaksā no viņas un māsas pensijas, kas Lilijai ir 250 eiro, māsai nedaudz vairāk. Saskatot ikmēneša izmaksas par patērēto enerģiju, ieskaitot siltumu, tās mēdz pārsniegt ceturto daļu no kopējiem ienākumiem.
Škutāne atgādina, ka izmaksas rada ne tikai apkure, bet arī telefons, poliklīnika un citi neatliekami izdevumi. "Mana pensija aiziet," saka pensionāre. "Ziemā no manas pensijas pieci eiro paliek un nekas vairāk nepaliek. Bet man ir labi, ka māsa ir. Viņas pensija iet uz pārtiku."
Ņemot vērā milzīgo ienākumu īpatsvaru, kas jāatdod enerģijas rēķinu nomaksai, ļoti ticams, ka pensionāres Lilijas gadījumā viņas mājsaimniecība Eiropas komisijas skatījumā varētu tikt uzskatīta par pakļautu enerģētiskās nabadzības riskam.
Kaut gan pēc Latvijas normatīvajiem aktiem, Lilijas mājsaimniecībai nepienākas nekādi atvieglojumi, jo abas ar māsu neskaitās ne trūcīgas, ne maznodrošinātas.
Ekonomikas ministrijas Enerģijas tirgus un infrastruktūras departamenta direktore Olga Bogdanova stāsta, ka Eiropas dokumentos pašlaik par pakļautiem enerģētiskās nabadzības riskam uzskata iedzīvotājus, kam enerģijas izmaksas aizņem ievērojamu daļu. Jautājums, kas ir ievērojama daļa, pašlaik nekur nav atrunāts ar kādu noteiktu procentu. "Par šo viennozīmīgi ir jāpanāk vienota saprašana," piebilst ierēdne.
Labklājības ministrijā (LM) norāda, ka līdz šim atbalsts aizsargātajām iedzīvotāju grupām, piemēram, trūcīgajiem un daudzbērnu ģimenēm, lielākoties ir par elektroenerģiju. Ministrijā norāda – enerģētiskā nabadzība Latvijā nav ne pētīta, ne definēta, taču būtu svarīgi saprast, kāda tā ir un kā palīdzēt aizsargātajām grupām.
"Ja ir doma risināt enerģētisko nabadzību, tad ziņojums varētu apskatīt šo plašo tēmu loku, nevis tikai koncentrēties uz elektroenerģijas atbalstu," saka LM Sociālās iekļaušanās departamenta direktore Elīna Celmiņa.
"Eurostat" dati rāda, ka 2015. gadā siltuma nodrošināšana mājoklī naudas trūkuma dēļ bija liegta 14,5 procentiem Latvijas iedzīvotāju.
Vidēji Eiropā šādas problēmas ir 9,4% iedzīvotāju. Starp Baltijas valstīm Latvija ir pa vidu. Igaunijā naudas trūkuma dēļ siltumu mājoklī nevarēja nodrošināt divi procenti iedzīvotāju, bet Lietuvā gandrīz trešā daļa (31,1%). Savukārt "Swedbank" privātpersonu finanšu institūta pērnā gada aprēķins liecina, ka ar apkuri un elektroenerģiju saistīto rēķinu izmaksas Latvijas iedzīvotājiem prasa vidēji 8 procentus ienākumu.
"Ja mēs salīdzinām ar kaimiņvalstīm, pieņemsim, Lietuvu, Igauniju, tur šis apmērs ir mazāks, mēs Latvijā tērējam visvairāk un arī ES vidējais rādītājs ir 5,5% mums ir nedaudz virs 8, mēs tērējam vairāk," paskaidro "Swedbank" Privātpersonu finanšu institūta eksperte Evija Kropa.
Daži no lielākajiem siltumenerģijas piegādātājiem norāda, ka iedzīvotāji par aizvadīto apkures sezonu vēl nav pilnībā norēķinājušies. Piemēram, Liepājas enerģija siltumu piegādā 944 objektiem. Liepājā ar apkures rēķinu segšanu problēmu tik pat kā neesot. Parādi nepārsniedzot 100 tūkstošus eiro. "Rīgas siltums" raksta – par garāko apkures sezonu vēsturē precīzi dati būs zināmi vien jūnijā. Taču pašlaik iedzīvotāji "Rīgas siltumam" palikuši parādā nepilnus 10 miljonus ero, kas sastāda 8,3 procentus no rēķinu kopsummas.
"Daugavpils siltumtīkli" joprojām gaida 3,3 miljonu eiro parāda atmaksu no klientiem. Šis parāds bija aktuāls aprīļa beigās un "Daugavpils siltumtīkliem" parādā bija 21% jeb piektā daļa no klientiem. Enerģētiskās nabadzības apzināšana ir vairāku ministriju darba lauks un pagaidām nav vienotas nostājas, kurai ministrijai būtu jāuzņemas problēmu loka izpētes lauvas tiesa. Sociālie jautājumi Labklājības ministrijai, mājokļu kvalitāte – Ekonomikas ministrijai.
Piemēram, Lilija pamanījusi, ka apkures rēķins, salīdzinot ar pērnā gada rēķiniem, samazinājies. Viņa pieļauj, ka tam varētu būt saistība ar kāpņutelpā nomainītajiem logiem.
