ĪSUMĀ:
- Epidemioloģe Civjāne uzskata, ka Covid-19 ierobežojumi būs vēl ilgi. Viņa tos padarītu stingrākus.
- Stradiņa universitātes infektoloģe Zeltiņa ir optimistiskāka - mēnešu laikā 70% iedzīvotāju izveidosies imunitāte.
- Infektologs Dumpis saka, ka viss atkarīgs no cilvēku darbošanās. Var gadīties, ka ierobežojumi kļūst stingrāki, ja cilvēki neklausa.
- Uzņēmēji cer, ka palīdzēt atgriezties puslīdz normālā dzīvē varētu lietotnes, kuras Latvijā top.
Civjāne pastāstīja, ka pašlaik ir neziņas laiks - nav pat skaidrs, vai vakcīna pret Covid-19 būs iespējama.
"Ir informācija literatūrā, ka antivielu, kuras veidojas cilvēkam pēc saslimšanas, ir ļoti maz. Apmēram tā, kā normālā saaukstēšanās reizē. Ja mums ir maz antivielu, mēs varam saaukstēties atkal, gripu dabūt vēlreiz. Ja situācija ir tāda, vakcīnu mēs izveidot nevarēsim droši vien. Tad mums jādomā par zālēm. Zāles atkal aizņem laiku, kamēr tās radītas, īpaši, kamēr pierādītas un reģistrētas. Cik ilgi tas būs, prognozēt nevar," sacīja Civjāne.
Viņa aicina skatīties uz pozitīvo jaunajā situācijā: "Jā, mums jāpierod, ka tā ir mūsu jaunā dzīve, un jāskatās uz pozitīvo - ko labu no tās jaunās mēs varam apgūt. Mums ļoti palielinās tiešraides internetā, mums ir atvērti jauni resursi, ar radiem varam komunicēt vairāk nekā iepriekš."
Vienlaikus Civjāne pastāstīja, ka ierobežojumus padarītu vēl stingrākus: "Es noteikti aiztaisītu lielveikalus, tādus kā "Mols", kur cilvēki joprojām var staigāt. Nevis iepirkties pārtiku, bet staigāt vienkārši tāpat. Tas ir pirmais. Un otrais, es kafejnīcas taisītu ciet, protams. Jo es biju pirms divām dienām Jūrmalā un redzēju, cik sēž cilvēki kafejnīcās un neievēro nekādu distanci. Var runāt ar cilvēkiem var nerunāt, viņi to [apdraudējumu] neredz.
Tas tāpat kā ar radiāciju, ja mēs ko neredzam, mēs nedomājam, ka tas eksistē. Tas ir ļoti loģiski. Vienkārši pateikt cilvēkiem – sēdiet attālināti viens no otra, tas nelīdzēs.
Jāpieņem kāds stingrs lēmums, es taisītu ciet kafejnīcas. Tāpat kā frizētavas. Esmu pārliecināta, ka neviens frizieris pēc sava klienta apkalpošanas nedezinficēs visu apkārtni, un lielai daļai frizētavu arī logu nav, viņi nevar uztaisīt pilno dezinficēšanu."
Pētnieki gan uzsver, ka pašlaik droši apgalvot nevar neko. Jādod laiks slimības izpētei. Optimistiskāks skats ir Stradiņa universitātes infektoloģei Indrai Zeltiņai.
"Mans skatījums ir tāds, ka paies zināms mēnešu skaits, tie nebūs gadi, tie būs mēneši, kuru laikā pasaule būs satikusi vīrusu. Vismaz 70% iedzīvotāju dažādās valstīs un kontinentos izveidosies noturīgā imunitāte, un mēs vairs nekad ar šo vīrusu neslimosim. Tas būtu mans zvērināta optimista skatījums. Es nebaidos no slimības, es baidos no cilvēku dažreiz neadekvātas uzvedības vai nepareizi interpretētas situācijas," sacīja Zeltiņa.
Galvenais infektologs Uga Dumpis atturas prognozēt, vai un kad epidēmijas pasākumus varētu atvieglot. Viss atkarīgs no tā, cik būs inficēto. Ja pēc Lieldienu vaļībām un testēšanas apjomu dziļā iekritiena saslimušo skaits strauji pieaugs, tieši pretēji – var nākties ieviest jaunus ierobežojumus.
"Es nevaru pateikt, vai tieši šāda dzīve mūs sagaida, bet es domāju, ka kaut kas līdzīgs šādai dzīvei mūs noteikti sagaida kādu laiku, ja vien tiešām mēs visus tos modeļus, - kā jau teicu, ka mēs nevienā modelī neiekļaujamies, - ja mēs tos modeļus apgāžam. Varbūt tiešām infekciju kaut kā spējam ierobežot, attīstot labākas diagnostikas iespējas, varbūt parādās kādas jaunas zāles jau tuvākajā laikā, to nevar pateikt. Ja kāds zinātu, kā tas viss beigsies, tad tas būtu tiešām gudrs cilvēks," sacīja Dumpis.
Viņš gan uzskata, ka pēdējās nedēļas notikumi apliecina, ka mūsu ceļš ir pareizs. "Mēs neesam pieļāvuši tādas katastrofas, kā mēs redzam citās valstīs," norādīja Dumpis.
Inficēto skaits pasaulē neapšaubāmi būs vēl lielāks. Dažādi zinātnes institūti un valdības modelē scenārijus, kādos gadījumos un cik būs upuru. Piemēram, ASV pētnieki Latvijā epidēmijas augstāko punktu prognozē aprīļa beigās, bet upuru skaitu amplitūdā no 26 līdz 301. Labākie un sliktākie scenāriji ir izstrādāti arī Latvijā, bet tos nepublisko. Netic, ka sabiedrību tie nomierinātu, turklāt tie ir matemātiski aprēķini, kas realitātē līdz šim neesot piepildījušies.
"Modeļi ir vajadzīgi, lai mobilizētu spēkus un apzinātu resursus, bet neviens modelis... Es nezinu, vai ir kāda valsts, kur kaut kādi modeļi ir nostrādājuši, izņemot Ķīnu, - viņi pateica, ka aprīlī viss būs kārtībā, tā arī izskatās lielā mērā ar mazām problēmām," norādīja Dumpis.
Vienlaikus jādomā par to, kā dzīvot "jaunā normālā" apstākļos. Uzņēmēji cer, ka palīdzēt atgriezties puslīdz normālā dzīvē varētu lietotnes jeb aplikācijas. Tās top arī Latvijā, pārņemot Singapūras pieredzi.
Vienu lietotni izstrādā valsts pārvalde, un tā būs domāta karantīnas kontrolei.
Lai pārliecinātos, ka cilvēki to ievēro, uz viņu tālruni tiks nosūtīta saite, kuru noklikšķinot, varēs pārbaudīt atrašanās vietu. Otru lietotni izstrādā vairāki tehnoloģiju uzņēmumi, un tā ļaus noteikt, vai esi bijis Covid-19 slimnieka tuvumā. Paredzēts, ka tiks izmantota "Bluetooth" funkcija, kas signalizēs, vai esi bijis divu metru tuvumā inficētajam. Kad viedtālruņu lietotnes varēs lietot, pašlaik skaidrības nav.
KONTEKSTS:
Covid-19 izplatības ierobežošanai Latvijā 12. martā nolemts izsludināt ārkārtējo situāciju, kas pagarināta līdz 12. maijam. Šajā laikā noteikti ierobežojumi un aizliegumi, kas iedragājuši daudzu uzņēmumu darbību. Atbalstam uzņēmējiem un iedzīvotājiem valsts mobilizējusi līdzekļus nedaudz vairāk kā 2 miljardu eiro apmērā. Savukārt piemaksām mediķiem par darbu Covid-19 krīzes laikā valdība nolēmusi piešķirt 8 miljonus eiro.
Jau trešdien diskusijā LTV raidījumā "Tieša runa" divi eksperti atzina, ka Covid-19 dēļ daļu ierobežojumu vajadzēs atstāt līdz gada beigām
