ĪSUMĀ:
- Līdzšinējo stipendiju vietā doktorantiem no nākamā studiju gada piešķirs atalgojumu – vismaz 1000 eiro mēnesī.
- Atalgojumu studējošajiem doktorantiem līdz 2023. gada beigām finansēs ar ES struktūrfondu atbalstu.
- ES fondu atbalsta mehānisms doktorantūrai būs pieejams 14 Latvijas augstskolās.
Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) norādīja, ka ES fondu un valsts budžeta līdzfinansējums 11,9 miljonu eiro apmērā ir nozīmīgs, lai Latvijas augstskolām paplašinātu iespējas piesaistīt jaunus studējošos, kas savu turpmāko profesionālo karjeru vēlas saistīt ar akadēmisko darbu augstskolā un zinātni. Atbalsta fokusā ir arī esošie doktoranti, dodot viņiem iespēju laikus pabeigt pētījumus un aizstāvēt promocijas darbus, un tādējādi palielinot jauno zinātnieku skaitu Latvijā, uzsvēra IZM.
ES fondu programmas finansiālā atbalsta mehānismu doktorantūras studiju programmu īstenošanai īstenos ierobežotas projektu iesniegumu atlases veidā, paredzot finansējumu tām augstskolām, kurās nodrošina doktorantūras studiju programmas, kurās ir atbilstošs sniegums pētniecībā, kā arī ņemot vērā citus rezultatīvos rādītājus.
Vērtējot katras augstskolas pētniecisko sniegumu, finansējums un doktorantu granta vietu skaits ir noteikts katrai augstskolai dalījumā pa zinātņu nozarēm. ES fondu atbalsta mehānisms doktorantūrai būs pieejams 14 Latvijas augstskolās, norādīja IZM.
Plānots, ka ES fondu finansiālā atbalsta mehānismu būs iespējas izmantot 341 doktorantam, aizstāvot 204 promocijas darbus un publicējot 400 starptautiski nozīmīgas publikācijas zinātniskajos žurnālos.
Tāpat paredzēts, ka augstskolas varēs turpināt atbalstu ārvalstu akadēmiskā personālai piesaistei doktora studiju programmu īstenošanai.
Jaunais doktorantūras modelis paredz būtiski uzlabot doktorantūras studiju kvalitāti un ieviest jaunu finansēšanas kārtību, nodrošinot doktorantiem konkurētspējīgu atalgojumu studiju laikā, kā arī nosakot vienotu promocijas kārtību.
"Galvenais reformas mērķis ir tāds, ka mums šobrīd ir ļoti zema doktorantūras efektivitāte. Tas nozīmē, ka ļoti daudzi studējošie nepabeidz doktorantūru. Tāpēc reformas mērķis ir, lai augstskolas maksimāli motivētu studējošos, lai viņu studijas beigtos ar promocijas darbu aizstāvēšanu," norādīja Izglītības un zinātnes ministrijas Augstākās izglītības un zinātnes departamenta direktors Dmitrijs Stepanovs.
IZM skaidroja, ka turpmāk doktora studiju programmas apguve, promocijas darba, kā arī doktora teorētiskā pētījuma un mākslinieciskās jaunrades darba izstrāde būs vienots process, kas rezultējas ar doktora grāda iegūšanu, paredz šī gada 16. jūnijā valdībā atbalstītais konceptuālais ziņojums „Par jauna doktorantūras modeļa ieviešanu Latvijā”. Līdz šim lielākajā daļā augstskolu doktora studiju programmas bija nošķirtas no doktora grāda piešķiršanas procesa: pēc programmas apguves doktorants kļuva par doktora grāda kandidātu un virzīja savu promocijas darbu aizstāvēšanai, kas varēja aizņemt līdz pat vairākiem gadiem.
Jaunā kārtība paredz, ka doktora studiju programmas visām augstskolām būs jāorganizē centralizēti – doktorantūras skolās, uzņemoties institucionālu atbildību par pētniecībā balstītām studijām. Svarīgi, ka augstskola varēs veidot doktorantūras skolu, ja tai būs atbilstošais sniegums noteiktajā zinātnes nozarē, kas mazinās problēmu, ko nereti risina paši doktoranti. Proti, pietrūkst atbilstoši sagatavotu un pētniecībā aktīvi iesaistītu promocijas darbu vadītāju un konsultantu. Tāpat vairākas augstskolas varēs veidot kopīgas doktorantūras skolas. Būtiskas izmaiņas ir saistītas arī ar to, ka uzņemšana doktorantūrā var notikt visu gadu un nebūs saistīta ar akadēmiskā gada sākumu.
"Kad tu iestājies doktorantūrā, tas nav tā kā parasts studiju process. Kā bakalaurā, kur jums ir grupa, kurā jūs strādājat. Doktorantūra ir diezgan vientuļš studiju veids. Un doktorantūras skolas viens no uzdevumiem ir veidot doktorantu kopienu. Piemēram, mums katru rudeni ir tāda kā nometne. Viņi sanāk kopā, pastāsta ko kurš dara. Un tad viņiem ir kursi. Piemēram, es lasu zinātnes metodiku, kā organizēt pētniecisko darbu. Otrs, kas šajā modelī ir paredzēts, ka doktorantu skola arī koordinē administratīvo darbu," skaidroja Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) zinātņu prorektors Tālis Juhna. RTU Doktorantūras skola pastāv jau desmit gadus.
Tālis Juhna kopumā jauno studiju modeli vērtē kā soli pareizajā virzienā, tomēr finansējums neesot pārāk ambiciozs. Turklāt, lai piesaistītu jaunos doktorantus, ir jābūt skaidram tālākajam karjeras ceļam. Tā, lai grāda ieguvējs būtu mazāk atkarīgs no projektiem, bet būtu jau skaidra nākotnes darba vieta un atalgojums. Šobrīd ik gadu Rīgas Tehniskajā universitātē doktora grādu iegūst mazliet vairāk kā 40 cilvēku. Un šis skaits krītas. Universitātē cer, ka jaunais modelis to mainīs.
Pērn pirmais doktora grāds tika izniegts Vidzemes Augstskolā. Šogad pievienota vēl viena studiju programma.
"Mums vajadzētu, tas arī ir Nacionālajā attīstības plānā ierakstīts, ka mums vajag vairāk cilvēku ar doktora grādu, vairāk zinātnieku. Mēs starptautiski redzam, ka tas atstāj būtisku ietekmi uz tautsaimniecību, uz ekonomikas produktivitāti, cik mums ir gudras nozares, un šis ir kritiski svarīgs jautājums. Tur ir divas iespējas. Viens – mēs varam iepirkt doktorus no citām valstīm, bet otrs – mums jāaudzē pašiem. Un ne tikai priekš universitātēm, ne tikai kā pētniekus, bet arī priekš privātā sektora. Es varu dažus piemērus minēt, piemēram, LMT un daudzi citi, kas ir uz attīstību vērsti. Viņiem arvien vairāk vajadzēs cilvēkus ar doktora grādu, jo viņiem ir struktūrvienības, kas nodarbojas ar pētniecību. Un tādu uzņēmumu Latvijā paliek arvien vairāk," uzsvēra Vidzemes Augstskolas rektors Gatis Krūmiņš.
IZM stāstīja, ka šobrīd doktora grādu iegūst aptuveni 170 cilvēki gadā. Un tas ir nepietiekami, lai atjaunotu cilvēkkapitālu zinātnē. Ir nepieciešami 200 jaunie grāda ieguvēji. Savukārt, ja zinātnieku skaitu Latvijā vēlas palielināt, ir nepieciešami 250 jaunie doktori gadā. Un jaunais doktorantūras modelis varētu palīdzēt to sasniegt.
