ĪSUMĀ:
- VM nolēma neturpināt esošās e-veselības attīstību – neveidot trešo kārtu.
- Esošās e-veselības funkcijas – receptes un slimības lapas – saglabāsies.
- Piedāvās atteikties no e-veselības 3.kārtai paredzēta ERAF finansējuma - ap 5 miljoniem eiro.
- ERAF naudu varētu novirzīt citiem projektiem.
- VM: e-veselība radīta pirms 10 gadiem, prasības būtiski mainījušās.
- Jaunu pakalpojumu pievienošana sistēmai ir apgrūtināta.
- E-veselībā nav iespējams palielināt vienlaicīgo lietotāju skaitu.
- Konkursā par e-veselības uzturēšanu neviens nepieteicās.
- Ministre: Kāda būs jaunā e-veselība, jāatstāj IKT nozares un e-veselības lietotāju pārstāvju rokās.
- Ministre no NVD sagaida pēc iespējas ātrāk ziņas par tālāko rīcību.
- Līdz tam brīdim būs pieejami esošie e-veselības pakalpojumi, sistēmu uzturēs un pilnveidos.
- Jaunus e-pakalpojumus veselības jomā cer finansēt no budžeta.
- Jaunu pakalpojumu izstrādi cer sākt jau šogad.
- Ģimenes ārsti jūtas sadzirdēti – novecojušajā sistēmā investēt nedrīkst.
- Ja e-veselība vēl “streikos”, ārsti atgriezīsies pie papīra veidlapām.
Esošā e-veselības sistēma tika radīta pirms vairāk nekā 10 gadiem, un kopš tā laika prasības un izpratne par nepieciešamajiem produktiem un digitālajiem risinājumiem ir būtiski mainījušās.
Jaunu pakalpojumu pievienošana sistēmai ir apgrūtināta, neietekmējot jau esošo pakalpojumu pieejamību.
Pašreizējā e-veselības sistēmā ir ierobežots vienlaicīgo lietotāju skaits, ko nav iespējams palielināt.
Turklāt uz e-veselības uzturēšanu konkursa kārtībā nepieteicās neviena informāciju un tehnoloģiju kompānija, kas apgrūtina Nacionālā veselības dienesta (NVD) darbu, pasliktinot tā spējas veikt nepieciešamās reformas nozarē.
“NVD, izvērtējot sistēmas tehniskos parametrus, pieņemts lēmums nodalīt esošo e-veselību, kuras redzamākās funkcijas ir e-recepte un darba nespējas lapas, no tās trešās kārtas, kas paredzēja vairākus jaunus papildinājumus,” norādīja veselības ministre Ilze Viņķele (“Attīstībai/Par!”).
“Tas, kas un kāda būs jaunā e-veselība, jāatstāj informācijas un komunikācijas tehnoloģijas nozares un e-veselības lietotāju pārstāvju rokās.
Sagaidu aktīvu NVD un piesaistīto speciālistu darbu, lai pēc iespējas ātrāk varētu informēt par tālākajiem soļiem. Līdz tam brīdim būs pieejami esošie e-veselības pakalpojumi,” viņa sacīja.
Veselības ministrija virzīs uz Ministru kabinetu ziņojumu, kurā paredzēts atteikties no tās Eiropas Reģionālās attīstības fonda līdzekļu daļas, kura ir paredzēta jau esošo e-veselības funkcionalitāšu turpmākai attīstībai.
Par pieciem miljoniem līdz 2023. gadam vajadzēja attīstīt e-nosūtījumus, e-rindu, e-pierakstu un citus risinājumus. Iepriekš jaunu rīku izstrāde, arī e-nosūtījumu ieviešanu, NVD izvirzīja par šī gada prioritāti.
Tagad ministrija plāno pilnveidot un stabilizēt esošos pakalpojumus – e-recepti un elektroniskās darbnespējas lapas. Tas nozīmē, ka esošā e-veselības sistēma ir pabeigts projekts.
Ministre norādīja, ka “mums ir projektu rinda, kuriem ir nepieciešams papildu finansējums, vai kuri ir gatavi šādu naudu izlietot. To mēs nododam Finanšu ministrijas un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas rīcībā”.
“Un tad bez tā drudžainā spiediena, ka jāapgūst fondu nauda, mēs strādājam pie jauniem, mūsdienīgiem risinājumiem, vienlaikus arī vedot sarunas ar Finanšu ministriju par finansējumu no budžeta [jaunajam projektam],” sacīja Viņķele.
“Tos pakalpojumus, kas bija plānoti tā sauktajā e-veselības trešajā kārtā, tiem mēs veiksim vēlreiz tādu pārskatu, kuri no tiem ir nepieciešami.
Un tad nekavējoties, bet bez tā drudža, ko uzliek Eiropas naudas apgūšanas rāmis, kopā ar lietotājiem un industriju sāksim izstrādāt cerams jau šogad,” sacīja ministre.
Mērķis ir iegūt naudu no budžeta, jo, tādā veidā finansējot sistēmu izstrādi, administratīvais slogs ir krietni mazāks, kā arī nav tik striktu termiņu, skaidroja Nacionālā veselības dienesta direktors Edgars Labsvīrs. Arī viņš atzina, ka esošā e-veselības platforma ir novecojusi.
„Pēdējā dīkstāve pirmdien un otrdien droši vien ir bijis pēdējais punkts, kad mēs pieņēmām lēmumu, ka mēs neturpinām investēt esošajā risinājumā, mēs koncentrēsimies uz darbības nepārtrauktību, stabilitāti un jau esošās funkcionalitātes normālu darbību, kas automātiski nozīmē to, ka mēs plānojam pārstrādāt to, kas attiecas uz e-recepti un darba nespējas lapu, tās funkcionalitātes, izvērtēt iespēju izstrādāt no jauna nevis attīstīt esošos risinājumus trešās kārtas projekta ietvaros,” sacīja Labsvīrs.
Ministrijas valsts sekretāre Daina Mūrmane-Umbraško norādīja, ka dienests vērtēs esošo sistēmu, skaidros vājās vietas, kādēļ veidojas problēmas darbībā. „Un tad, lai sistēmu uzturētu, mēs tomēr veiksim tās investīcijas, kas ir nepieciešamas šīs sistēmas labai darbībai. Bet runājot tieši par visām jaunajām lietām, gan e-nosūtījumiem, gan rindām, gan datu apmaiņām, šim visam faktiski gan tiek meklēti citi risinājumi, lai mēs tos pielāgotu šodienas tehnoloģiskajām iespējām,” sacīja ministrijas pārstāve.
Tuvāko divu mēnešu laikā tiks sasaukta lietotāju darba grupa, lai viņi pateiktu, kādu jauno sistēmu ir gatavi lietot. Esošā sistēma darbu turpinās tikai tik ilgi, līdz tiks radīta pilnīgi jauna.
Ģimenes ārsti šonedēļ, kad e-veselības sistēma nestrādāja gandrīz divas dienas, draudēja to boikotēt. Pēc ceturtdienas tikšanās ar ministriju ģimenes ārstu jūtas sadzirdēti.
„Protams, nevar sistēma, kura ir novecojusi, kura ir nepilnīga, kura pēc būtības ir brāķis, vēl guldīt iekšā līdzekļus tās pilnveidošanai. Tas ir skaidrs,” pauda Ģimenes ārstu asociācijas vadītāja Sarmīte Veide.
Ģimenes ārsti uzsver, - ja vēl būs gadījumi, kad e-veselība nestrādās ilgāk par diennakti, ārsti sāks izrakstīt gan e-receptes, gan darba nespējas lapas papīra formā.
KONTEKSTS:
Nacionālais veselības dienests vēl ceturtdien nolēmis pasūtīt neatkarīgu e-veselības sistēmas auditu, bet līdz tam apturēt visu jaunu rīku un funkciju izstrādi, pēc tam kad konstatēti pārrāvumi e-veselības sistēmas darbībā šīs nedēļas sākumā.
E-veselības sistēmas darbības traucējumu dēļ pusotru diennakti visā valstī zāles varēja nopirkt tikai ar papīra receptēm, un ģimenes ārstu praksēs ir simtiem neatvērtu un nenoslēgtu slimības lapu. Trešdien, 19. februārī, sistēmas darbība atjaunota. Tās uzturētājs taisnojas, ka notikusi kļūda sistēmas uzlabošanas laikā un tagad tiks meklēti vainīgie.
Gandrīz divus gadus pēc tam, kad e-veselība ārstiem jālieto obligāti, joprojām sistēma mēdz nobrukt. Pērn e-veselības uzturēšanai no valsts budžeta iedalīti 1,8 miljoni eiro. Pavasarī Nacionālais veselības dienests apzināja 50 kļūdas un ieteikumus, kas e-veselībā jālabo.
Finanšu ministrija paudusi bažas, ka e-veselības projekts varētu zaudēt Eiropas Savienības finansējumu. Nacionālais veselības dienests gan uzstāja, ka jebkuram rādītājam, kas projektā atpaliek no plāna, esot objektīvs izskaidrojums, tādēļ riski neesot lieli.
E-veselības izveidei līdz šim iztērēti 14,5 miljoni eiro un tuvākajos trīs gados plānoja investēt vēl 5 miljonus eiro.
