Viņš ir arī viens no ekspertiem, kurš palīdz Valsts izglītības un satura centram izstrādāt vadlīnijas par tikumisko audzināšanu. Tām jāseko Saeimas jau pieņemtajiem grozījumiem Izglītības likumā , kas nosaka - izglītības sistēma nodrošina izglītojamā tikumisko audzināšanu, kas atbilst Satversmē ietvertajām un aizsargātajām vērtībām, īpaši tādām kā laulība un ģimene.
Grozījumi izraisījuši apjukumu skolās, jo nav skaidrs, kas tad iepriekš bija nepareizi darīts. Atsevišķās skolās skolotāji jau saskārušies ar nosodījumu vai liegumu izmantot iecerētos materiālus stundās.
“Rodas iespaids, ka dažiem nav nekā cita, ar ko lepoties, kā ar savu stulbumu, un tad nu ar visiem spēkiem viņi cenšas arī citus apstulbināt”, tā normu par tikumiskās audzināšanas ievērošanu skolās komentēja Šuvajevs.
Viņaprāt, visa šī jezga ir klaja necieņas izrādīšana skolotājiem – it kā viņi neko nesaprastu; tā ir vēršanās pret skolas sistēmu, un tā savukārt ir valsts pamatu graušana.
“Var padomāt, ka dažs labs kaitē valstij un kā pret kaitnieku pret viņu jāizturas,” sacīja Šuvajevs.
Viņš pieļāva, ka šādu morālo paniku izraisa, lai emociju afektu aizsegā darītu ko citu vai nedarītu neko. “Normālā valstī budžetam bija jābūt pieņemtam, skolotāju algām bija jābūt palielinātām, bet var jau runāt par kaut ko citu,” norādīja Šuvajevs.
Šuvajevs gan pats piedalās darba grupā, kura saskaņā ar likuma grozījumiem Izglītības ministrijas paspārnē izstrādās vadlīnijas tikumiskās audzināšanas ievērošanai skolās. Cīnīties pret stulbumu nevar, bet var to piezemēt, lai par tikumību būtu runa, nevis par ko citu, dalību darba grupā komentēja Šuvajevs.
Viņš neņēmās prognozēt, kādas būs šīs vadlīnijas, bet paredzēja, ka vairums skolotāju vienkārši vairs ar skolēniem nerunās par tematiem, par kuriem kādam var rasties šaubas.
Taču pēc filosofa domām, nav tādu tematu, par kuriem skolās nedrīkstētu runāt. Tādu tēmu nav, ja skolā kaut ko aizliedz, tad ir jārunā par fermu vai cietumu, bet skola tāpēc jau ir, lai mācītu runāt par visu, norādīja Šuvajevs.
Vadlīniju izstrādi viņš kopumā raksturoja kā “idiotisku, šizofrēnisku situāciju”, jo izglītības standarts jau ir noteikts, un vadlīnijās būs tikai citādi pateikts tas, kas jau ietverts standartā.
Turklāt pat visstingrākās, bargākās cenzūras apstākļos cilvēkiem ir iespējas brīvi kritiski domāt, vienīgā iespēja, kā panākt, lai cilvēki nedomā, ir viņus nogalināt, sacīja Šuvajevs.
Pēdējās nedēļās Latvijā vārds „tikumība” locīts ļoti bieži – sabiedrību pāršalkušas ziņas, ka līdz ar grozījumiem Izglītības likumā par tikumisko audzināšanu atsevišķiem skolotājiem jau nācies pārskatīt stundās izmantojamos materiālus. Viņi saņēmuši noraidošu attieksmi vai aizrādījumu no skolas vadības puses.
