ĪSUMĀ:
- Levits ar koalīcijas partiju pārstāvjiem pārrunājis nākamā gada budžeta aktualitātes.
- Plānots palielināt valsts finansējumu partijām, bet būs vadlīnijas naudas izlietojumam.
- Partijām finansējums būs atkarīgs no tā, kā partija nostartējusi Saeimas, pašvaldību un EP vēlēšanās.
- Kariņš informēja: plānots atvēlēt papildu aptuveni miljonu eiro sabiedriskajiem medijiem.
Valsts prezidents Egils Levits pirmdien, 7. oktobrī, Rīgas pilī ar Ministru kabinetu veidojošo politisko partiju pārstāvjiem pārrunāja aktuālus jautājumus, kas, galvenokārt, saistīti ar nākamā gada budžetu. Par to prezidents guvis pārliecību – budžets tiks apstiprināts. Tāpat pārrunāti ar budžeta veidošanu divi ļoti svarīgi jautājumi – sabiedrisko mediju finansējuma problēma un partiju finansēšanas modelis.
Plāns paredz krietni palielināt partiju finansējumu no valsts budžeta, tādējādi mazinot politisko spēku atkarību no privātajiem ziedotājiem. Par šo plānu prezidents Egils Levits izteicās atzinīgi.
“Attiecībā uz politisko partiju finansējumu, es domāju, ka tas ir liels solis uz priekšu 30 gadus pastāvošā demokrātijas trūkuma novēršanā, ka mums bija ļoti vāja partiju finansēšana no valsts budžeta, kas padarīja politiskās partijas atkarīgas no privātiem sponsoriem. Un, kā mēs zinām, privātie sponsori ne vienmēr darbojas sabiedrības labā, un šajā gadījumā demokrātija prasa arī to, ka no valsts budžeta lielā mērā tiek uzturētas politiskās partijas, kas veic savu darbu demokrātiskā sistēmā.
Demokrātiskā sistēma nevar funkcionēt bez partijām, un partijām savs uzdevums ir jāveic - vienalga, vai tās ir koalīcijā vai opozīcijā,” sacīja prezidents.
Valsts prezidents arī uzsvēra - ir panākta vienošanās, ka valdība izstrādās partiju finansējuma izlietošanas vadlīnijas, kurās galvenokārt jābalstās uz trīs partiju pamata uzdevumiem – darbības un organizatorisko nodrošināšanu, partijas saturiskās darbības nodrošināšanu un trešais mērķis, kam partiju finansējumu varētu lietot, būtu partiju komunicēšana ar sabiedrību.
Tikšanās laikā tika panākta vienošanās aprēķināt piešķiramo finansējumu partijām no valsts budžeta pēc to snieguma visu līmeņu vēlēšanās, informēja prezidenta Preses dienests.
Ir noteikts pamatfinansējums, kas atkarīgs no tā, kā partija ir nostartējusi Saeimas, pašvaldību, kā arī Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanās. “Tas nozīmē, ka partijām vienmēr būs uzdevums rūpēties par to, lai tā būtu aktīva, formulētu savas nostādnes dažādās jomās, kā arī spētu piesaistīt biedrus un vēlētājus, labi startējot visās vēlēšanās. Tas veicina partiju savstarpējo konkurenci un darbības kvalitāti,” pauda Levits.
Valsts prezidents arī norādīja, ka Ministru kabinets izveidos vadlīnijas jēgpilnam finanšu izlietojumam, kas noteiks partiju atbildību par piešķirtajām finansēm un to caurspīdību.
Pārrunājot sabiedrisko mediju finansēšanas jautājumu, Valsts prezidents uzsvēra, ka tas ir būtisks jautājums, un aicināja tikties pēc pāris mēnešiem, lai tam atrastu kopēju risinājumu.
Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (“Jaunā Vienotība”) norādīja, ka ir rasta iespēja sabiedriskajiem medijiem atvēlēt aptuveni papildu miljonu, tomēr pilnīgi precīza summa vēl nav zināma un pagaidām nav arī zināms, kam un kā šo summu varētu paredzēt tērēt - vai tā būtu izlietojama infrastruktūras atjaunošanai vai atalgojuma celšanai.
“Tā aptuvenā summa būs aptuveni papildu miljons eiro. Tagad mēs esam politiski panākuši vienošanos par summu un tā vēl tiks precizēta,” sacīja premjers.
Budžeta veidošana rit pilnā sparā, un jau pēc nedēļas Finanšu ministrijai izskatīšanai valdībā jāiesniedz vispārējās valdības budžeta plāna projekts, kā arī likumprojekts par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2020., 2021. un 2022. gadam un likumprojekts par valsts budžetu 2020. gadam.
