Pēc ministres teiktā, par mikrouzņēmumu darbiniekiem tiek maksāti mazāki nodokļi nekā citos nodokļu režīmos, un tas nav domāts ilglaicīga darbībai.
Viņasprāt, nav jāmaina to grupu loks, kam pilnais grozs pienākas automātiski; pietiek ar to, ka veselības aprūpes sistēmai šie cilvēki var pievienoties brīvprātīgi ar individuālu maksājumu.
“Kopumā kā princips, vismaz sākotnēji man šķiet, ka tas ir pareizi izveidots – gan solidaritātes princips, gan vienlīdzības princips, kā arī motivācija tiem, kas maksā šobrīd mazāk sociālās iemaksas, pārdomāt - vai nav vērts izvēlēties legālāku nodarbinātības režīmu vai pāriet vispārējā režīmā,” sacīja ministre.
“Tas, protams, attiecas arī uz darba devējiem, lai viņi domātu par saviem darbiniekiem un nodrošinātu pilnvērtīgas sociālās garantijas,” norādīja Reizniece-Ozola.
Aprēķini gan liecina, ka ne vienmēr mikrouzņēmumos nodokļos nomaksātā summa ir mazāka. Turklāt vispārējā nodokļu režīmā strādājošie pilno veselības aprūpi var saņemt, arī strādājot ceturtdaļslodzi.
Finanšu ministre norāda – tas drīzāk esot Valsts ieņēmumu dienesta jautājums, raudzīties, vai tas nav ēnu ekonomikas rezultāts. Taču veselības apdrošināšanas principus pārskatīt šis aspekts neliekot.
Tikmēr sociālo jautājumu analītiķe Ruta Zilvere uzskata, ka sistēma tomēr ir nepilnīga.
Viņa norāda, ka bez mikrouzņēmumu darbiniekiem ārpus sistēmas ir arī trešās grupas invalīdi un pašnodarbinātie ar nelieliem vai neregulāriem ienākumiem. Un arguments, ka viņi paši ar individuālu maksājumu var pievienoties sistēmai, neiztur kritiku.
Visdrīzāk viņi to nedarīs – negribēs vai nevarēs atļauties. Attiecīgi - paliks bez būtiskas veselības aprūpes daļas.
“Veselības apdrošināšanu jau arī var ieviest civilizēti. Es nezinu, vai to var ieviest gada laikā, bet dažu gadu laikā noteikti var atrast risinājumu, kā par visām šīm lielajām grupām veikt iemaksas. Vai nu viņiem varēja palielināt nodokļus, vai noteikt, ka obligātā kārtā jāveic kādas iemaksas no saviem ienākumiem. Neatstāt viņus vispār ārpusē,” norādīja Zilvere.
KONTEKSTS:
Jauno sistēmu kritizē Tiesībsarga birojā. Tur norāda – nav pareizi, ka no tās tiek izslēgti cilvēki, kas darbojas valsts atzītos nodokļu režīmos. Tas varētu būt pat Satversmes tiesā izskatāms jautājums.
2017.gada decembrī Saeima apstiprināja Veselības aprūpes finansēšanas likumu, kas paredz no 2019.gada valsts apmaksātos veselības pakalpojumus pilnībā nodrošināt visiem sociālā nodokļa maksātājiem, kā arī vairākām valsts apdrošinātām iedzīvotāju grupām.
Savukārt pārējie iedzīvotāji varēs saņemt pakalpojumu pamata grozu vai arī plašāka pakalpojumu klāsta saņemšanai maksāt noteiktu summu mēnesī.
Pārliecināties par to, vai cilvēkam pienākas valsts veselības apdrošināšana, var, atbildot uz vienkāršiem jautājumiem speciāli izveidotā mājaslapā.
Ja cilvēks nesaņem valsts apdrošināšanu un vēlas tai pievienoties brīvprātīgi, kā to izdarīt - var uzzināt NVD mājaslapā.
