Lēmums par daudznacionālo bataljona līmeņa kaujas grupu izvietošanu Baltijas valstīs un Polijā tika pieņemts pērn NATO samitā Varšavā. NATO mērķis ir tādā veidā atturēt iespējamu agresiju no Krievijas puses Baltijas reģionā. Kaujas grupu Latvijā vada Kanāda, un tajā ir vairāk nekā 1000 dažādu valstu karavīru.
Kaujas bataljons ar 1138 karavīriem
Ādažu militārajā bāzē parādē soļo karavīri zem sešiem ārvalstu karogiem – Kanādas, Spānijas, Itālijas, Polijas, Slovēnijas un Albānijas. Šie Latvijas NATO sabiedrotie veido alianses kaujas bataljonu Latvijā – kopā 1138 karavīri, kas turpmāk šeit uzturēsies līdzās Latvijas Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem (NBS).
Ādažu militārā bāze tik daudz karavīru uzņemšanai pilnībā būs pielāgota vasaras beigās.
"Daļa no karavīriem jau tagad ir kompītnēs kazarmās, viena daļa ir teltīs (..). Tām nav nekāda sakara ar ļoti brutāliem apstākļiem. Tās ir ļoti komfortablas teltis ar gaisa kondicionieriem. Blakus ir dušas un tualetes," teica NBS komandieris Leonīds Kalniņš.
"Apstākļi ir atšķirīgi. Viņiem tur teltī ir vairāk vietas nekā mums, toties nav tik ērti. Kazarmās ir ērtāk, toties nav tik daudz vietas. Apstākļi ir labāki, nekā gaidījām," atzina Spānijas bruņoto spēku seržants Salvadors Kavaljēro.
Karavīri kaujas grupā nomainīsies ik pēc sešiem mēnešiem. Kaujas grupas vadību uzņēmusies Kanāda, un kanādieši sastāda gandrīz pusi no bataljona. Viens no viņiem – kapteinis Maikls Pedale dalās savos pirmajos iespaidos par Latviju.
"Man ļoti patīk šī valsts. Tā ir ļoti skaista. Daudz upju, daudz koku, ļoti zaļa. Tas man atgādina daļu no Kanādas dabas.
Šajā misijā es sagaidu, ka būsim reāls Krievijas atturēšanas spēks, un būs iespēja trenēties kopā ar apbrīnojamiem NATO partneriem," sacīja Pedale.
Sabiedroto karavīrus Ādažos sveica vairākas augstas amatpersonas, tostarp Valsts prezidents Raimonds Vējonis, NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs un Kanādas aizsardzības ministrs Hardžits Sardžans.
Iepriekš uz Ādažiem jau nogādāts kaujas grupas smagās tehnikas un cits bruņojums.
NATO reakcija uz drošības situācijas maiņu
Vēlāk kopīgā preses konferencē Vējonis uzsvēra, ka bataljons ir skaitliski mazs un tādēļ nekādā veidā nevar tikt uztverts par draudu Krievijai. Kā norādīja Vējonis, bataljona mērķis ir atturēt agresiju un apliecināt NATO solidaritāti.
"Patiešām vēsturiska diena. NATO paplašinātā klātbūtne demonstrē alianses vienotību un sūta skaidru vēstījumu – sabiedrotie ir gatavi aizstāvēt ik vienu dalībvalsti pret jebkādu iespējamo agresiju. Tas ir ļoti svarīgs solidaritātes apliecinājums, kas pierāda NATO spēju ātri reaģēt uz jauniem draudiem.
Tikmēr NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs stāstīja, ka šobrīd Latvijai vai kādai citai NATO dalībvalstij nepastāv nenovēršamu draudu, tomēr Krievija ir parādījusi, ka tā ir gatava pielietot militāru spēku pret savām kaimiņvalstīm – Gruziju un Ukrainu.
"Mēs esam izvietojuši šos spēkus, reaģējot uz drošības situācijas maiņu, ieskaitot Krievijas militāro spēju pieaugumu Baltijas reģionā un ārpus tā.
Tajā pašā laikā NATO turpina meklēt jēgpilna dialoga iespējas ar Krieviju. It īpaši situācijā, kad ir pieaugusi spriedze, dialogs ir svarīgs, lai palielinātu pārredzamību, prognozējamību un samazinātu riskus," sacīja NATO ģenerālsekretārs.
Viņš savā uzrunā īpaši uzsvēra Kanādas lomu alianses spēku izvietošanā Latvijā.
"Es vēlos pateikties Kanādai par uzņemšanos vadīt šo bataljonu. Šis ir lielākais Kanādas spēku izvietojums Eiropā kopš Aukstā kara beigām. Tas sūta skaidru signālu, spēcīgu vēstījumu – mūsu alianse ir vienota un uzbrukums vienam sabiedrotajam tiks uzskatīts par uzbrukumu visiem," sacīja NATO ģenerālsekretārs.
"Mēs stingri ticam, ka noteikumi, kuros balstīta starptautiskā kārtība, ir jāuztur kārtībā, jo no tā iegūst visas nācijas.
Šīs kaujas grupas būtība ir saglabāt mieru un novērst konfliktus, tai ir tīri aizsardzības funkcija," piebilda Kanādas aizsardzības ministrs Hardžits Sadžans.
Kā norādīja Stoltenbergs, NATO ir ne tikai izvietojusi bataljonus Latvijā, Lietuvā, Igaunijā un Polijā, bet arī trīskāršojusi NATO ātrās reaģēšanas spēkus. Stoltenbergs arī apliecināja, ka alianse cieši sekos līdzi Krievijas bruņoto spēku mācībām "Zapad 2017", kas septembrī notiks Krievijas rietumos un Baltkrievijā.
