Tiem rīdziniekiem, kuri nepaguva jau vakar aizbraukt uz laukiem, šodien došanās Vidzemes virzienā bija apgrūtināta, jo Brīvdabas muzejā notiekošo svinību dēļ uz šosejas veidojās pamatīgs sastrēgums. Rinda uz Brīvdabas muzeju sākas jau pie Juglas. Pieredzējušākie muzeja apmeklētāji zina – uz šādiem pasākumiem vislabāk doties nevis ar auto, bet gan velosipēdu.
Reizē ar Lieldienu pasākumu Brīvdabas muzejā apskatāma arī liturģisko tekstīliju izstāde. Muzeja pārstāve Līga Rimšēviča skaidro – tiem cieša saistība ar Lieldienām: "Viss jaunais lauku zemnieka sētā ienāca caur muižu vai baznīcu. Viņi noskatījās, kādas tekstīlijas ir garīdzniekam un citiem baznīcā un mēģināja apgūt šos rokdarbus. Ar laiku tas ieviesās arī sadzīvē – krustdūriens, podudūriens, ķēždūriens, aplikācijas. Saimniekmeitas šos rokdarbu veidus izmantoja savu un savu ģimenes locekļu tērpu gatavošanā."
Lieldienas brīvdabas muzejā tāpat kā pie senčiem pirms pārsimts gadiem: no rīta dievkalpojums baznīcās, pēc tam olu vārīšana, krāsošana un ripināšana, šūpošanās, danči un citas pagāniskas jautrības. Ja kāds to nemāk – tepat uz vietas var iemācīties.
Rīgas Latviešu biedrības Sprīdīša skolas nodarbību vadītāja Sniedze Ozola skaidro: "Mācam cilvēkiem krāsot Lieldienu olas, kā to darījuši mūsu senči – ar dabas materiāliem, izmantojam sīpolu mizas, putraimus, grūbas, saliekam un satinam ar kļavas lapiņām un krāsojam."
Latviešu Lieldienu tradīcijas un jautrības izbauda arī ukraiņi. Tas uz brīdi ļauj aizmirst kara šausmas."Mums ļoti patīk šis pasākums. Tas dod cerību, ka viss būs labi. Esam joprojām satrauktas par to, kas notiek mūsu valstī, bet ceram, ka arī pie mums drīzumā būs tikpat labi," teic ukrainiete Leila.
Valodas te, kā jau daudznacionālajā Rīgā, skan dažādas, bet smiekli un smaidi ir vienādi tajās visās.
