Ar plānotajām novadu reformas izmaiņām neapmierinātie Vidrižu, Lēdurgas un Skultes pagastu iedzīvotāji trešdien, 5. februārī, devušies uz Saulkrastiem klātienē izteikt savu neapmierinātību par atbildīgās ministrijas un Saeimas deputātu lēmumiem.
Saulkrastos šobrīd valda pretrunīgas noskaņas. Saulkrastnieki ir priecīgi, jo parlamentā sadzirdēta viņu vēlme veidot pašiem savu novadu.
Turpretim apkārtnes pagastu iedzīvotāji ir neapmierināti, ka viņus kā tādu pasīvu piedēkli deputāti bez kādām konsultācijām grib nošķērēt no Limbažu novada un pievienot Saulkrastiem.
Tādēļ reformas autori tika sagaidīti ar protesta akciju un lauksaimniecības smagās tehnikas veidotām barikādēm. Protests bija skaļš - sabrauca traktori un rībēja bungas.
Vēl krietni pirms traktoru kolonna sasniedza Saulkrastus, pie pilsētas kultūras nama “Zvejniekciems” pulcējās vairāk nekā 200 Limbažu un Krimuldas novadu iedzīvotāju, kas skaļi pauda neapmierinātību ar iecerētajām izmaiņām.
Īpaši niknu ūjināšanu izpelnījās Saulkrastu novada izveides iniciators – Saeimas deputāts Jānis Dombrava (Nacionālā apvienība). Kā sarunās norādīja vairāki protestētāji, tādiem tradicionālajiem zemkopju pagastiem kā Vidriži un Skulte būtu grūti atrast savu vietu Saulkrastos, kur uzsvars likts uz tūrismu.
Pēc protesta akcijas visu iesaistīto pašvaldību pārstāvji, reģionālās attīstības ministrijas ierēdņi un Saeimas politiķi sēdās pie sarunu galda, lai meklētu visiem pieņemamu risinājumu. Taču arī šoreiz kopsaucēju rast neizdevās. Tādēļ diskusijas, visticamāk, turpināsies Saeimas komisijā.
Tādā gadījumā limbažnieki gatavi savus traktorus dzīt arī līdz Rīgai.
KONTEKSTS:
Plānotajā novadu reformā viens no jautājumiem, kas raisīja plašas diskusijas, ir Saulkrastu novada topošās aprises. Iecerēts sadalīt Limbažu novadu, Vidrižu un Skultes pagastus pievienojot Saulkrastu novadam. Pret to iebilst atdalāmie Limbažu novada pagasti.
Likumus reformas īstenošanai Saeima grib pieņemt līdz 2020. gada maijam, pirms nākamajām pašvaldību vēlēšanām.
Sākotnēji administratīvi teritoriālajā reformā pašvaldību skaitu bija plānots samazināt no 119 līdz 35, kuru funkcijas nemainīs. Vēlāk izvēlējās izveidot vēl vienu jaunu - Ulbrokas novadu, bet pēc diskusijām koalīcija vienojās arī saglabāt Liepāju, Daugavpili un Rēzekni kā atsevišķas pašvaldības. Tāpat, bet bez lauku teritorijām plānots atstāt arī Rīgu un Jūrmalu.
