Tradicionāli krusta ceļā piedalās dažādu konfesiju pārstāvji un arī draudzēm nepiederošie – ikviens, kas šo rituālu izjūt kā iespēju uz mirkli apstāties ikdienas skrējienā un pārdomāt dzīvē svarīgāko.
Rīgā Lielās piektdienas Ekumēniskais krusta ceļš tradicionāli sākās Vecrīgā, savā ziņā simboliskā garīgās un laicīgās varas satikšanās vietā starp Svētā Jēkaba katedrāli un Saeimas namu.
Skaļruņos skanēja dziedājumi, rīkotāji dalīja grāmatiņas ar krusta ceļa norises aprakstu, ko veidojusi režisore Rēzija Kalniņa. Ļaužu vidū daudz ilggadēju dalībnieku.
Logopēde Dace Teiviša priecājās, ka ik gadu tur pieaug jauniešu skaits: "Es nāku jau piekto gadu, pateicoties [arhibīskapam Zbigņevam] Stankevičam. Viņš uzrunāja un, kad es atnācu, es sapratu, ka šī ir vieta, kur var atrast dvēseles mieru un attīrīties. Iesaku visiem, jo tas, manuprāt, ir katram cilvēkam nepieciešams.
Gads ir pagājis, ir ko pārdomāt, un šī ir tā reize, kad var sakārtot domas. Tās tēmas katrā gadā man ir citas, bet pamatlieta ir – kā mēs dzīvojam, steidzamies un vai protam apstāties."
Krusta ceļa sāpēs un ciešanās daudzviet vara saskatīt paralēles arī ar savu šodienas dzīvi, domā datorgrafiķis Artūrs Banga, kurš arī gājienā piedalās jau daudzus gadus.
"Man liekas, ka cilvēki mūsdienās bieži vien ir kritiski – ai, nu reliģija, vēl tur kaut kas… Bet baznīca vienmēr ir spējusi saglabāt to gaismu un pamatvērtības, uz kurām daudz kas ir uzbūvēts. Tas baznīcā vienmēr ir spējis izdzīvot, lai cik tumši laiki būtu bijuši. Un, kad tu redzi tādu dzīvu piemēru baznīcā, ka izdzīvo arī tas skaistais, kas tevī ir iekšā, lai cik grūti būtu, tas iedrošina arī ikdienā turēties pie labā un skaistā, censties un darboties," teica Banga.
Arhibīskaps Zbigņevs Stankevičs savā uzrunā aicināja aizdomāties plašāk, kā mēs katrs spējam pieņemt savas dzīves krustus – savu pagātni, savus līdzcilvēkus, savu valsti un sevi pašu.
Un arī katra krusta ceļa stacija runā par mums pašiem, mūsu problēmām un spēju tikt ar tām galā, nevis pamest un aizbēgt.
"Šodien mums paveras iespēja pateikt Jēzum – tu to spēji! Dod man, lūdzu, spēku, paplašini manas robežas! Es vēlos nest savas dzīves krustu kopā ar tevi," teica Stankevičs.
Krusta ceļa stacijās, kas tradicionāli veda cauri Vecrīgai, šogad savās pārdomās par satikšanos ar Dievu dalījās vairāki sabiedrībā pazīstami ļaudis, viņu vidū mūziķi Kaspars Zemītis, Ieva Akuratere, operdziedātāja Evita Zālīte.
"Man ir dotas milzīgas dāvanas, un četras no viņām šobrīd stāv man blakus – tie ir mani bērni. Paldies Dievam par to spēku, ar kuru viņš katru dienu no jauna iedrošina mani iet šo ceļu," sacīja Zālīte.
Jēkaba laukumā Latvijas Radio satika arī Ilzi Elizabeti un Romānu Ošeniekus, kuri ar savu stāstu iezīmēja Krusta ceļa ekumēnisko noskaņu.
"Mēs nākam jau ceturto gadu, tā mums Lieldienās ir kļuvusi par tradīciju. Ejam par saviem sasāpējušajiem jautājumiem," sacīja Ošeniece. Viņas dzīvesbiedrs piebilda: "Es šeit esmu, lai atbalstītu savu sievu. Viņa ir katoliete, es esmu pareizticīgais. Man tas ir svarīgi, jo viņai no tā ir liels labums. Un man arī līdz ar to."
Vienlaikus Ekumeniskais krusta ceļš notiek Siguldā, kur ticīgie dodas no Siguldas evaņģēliski luteriskās baznīcas uz Siguldas Romas katoļu baznīcu.
