Būtiski augusi popularitāte
Vējonis amatā ievēlēts pēc vairāk nekā astoņu stundu gara Saeimas balsojumu cikla, par viņu nobalsoja 55 Saeimas deputāti, pret - 42. Vējonis oficiāli amatā stājās pēc svinīgā solījuma nodošanas 8.jūlijā.
Toreiz viņš sacīja, ka viņa prioritāte prezidenta amatā būs valsts drošība.
Vējoņa preses konference pēc ievēlēšanas:
Pēc ievēlēšanas Vējoņa darbību pozitīvi vērtēja 37,6%, negatīvi – 19%. Bet pēc nepilna gada, šogad aprīlī, viņa darbību pozitīvi vērtēja 71,8%, negatīvi – 8% iedzīvotāju, liecina “Latvijas faktu” aptauja.
Līdzīgi SKDS dati rāda, ka no katriem četriem aptaujātajiem trīs pret Vējoni ir pozitīvi noskaņoti. Un šo rādītāju var salīdzināt ar Vairas Vīķes-Freibergas pirmo prezidentūru, kas līdz šim bija vislabāk novērtā. Turklāt lielas atbalsts Vējonim ir ne tikai latviešu, bet arī krievvalodīgajā auditorijā.
Arī LTV uzrunātie cilvēki par Vējoni izteicies pārsvarā atbalstoši. “Dažreiz paskatāmies pa televizoru, bet tā sevišķi nesekojam. Pagaidām man liekas, viņš sevi neparāda pilnā apmērā,” saka Olga.
Savukārt Gaļina viņa darbību vērtē ļoti atzinīgi: “Ļoti pozitīvi, manuprāt, viņš ir ļoti labvēlīgs, ļoti taktisks. Mūsu laikā, kad ir tik sarežģīta situācija, tas jau ir daudz. Uzkrās vēl pieredzi starptautiskajā darbībā, varbūt būs vēl progress.”
“Padarītajiem darbiem es tā nesekoju līdzi, bet publiskais tēls ir ļoti labs. Viņš ir aktīvs, piedalās, aktīvi atsaucas,” vērtē Ilze.
Arī Saeimas Ārlietu komisijas vadītājs Ojārs Ēriks Kalniņš piektdien intervijā LTV “Rīta panorāma” atzīmēja, ka Vējonis atšķirībā no priekšgājējiem kļuva par prezidentu, kuru sabiedrība vērtēja pozitīvi jau darbības sākumā.
Kalniņš atzīmēja - ir ļoti svarīgi, ka prezidents ir bijušais aizsardzības ministrs, labi saprot drošības jautājumus, un kopumā viņa darbības sākums vērtējams pozitīvi, lai gan pirmo darbības gadu aizēnoja slimība.
Vienkāršība, bet ne spilgts orators
SKDS direktors Arnis Kaktiņš secina, ka tieši šī vienkāršība un aktīvā piedalīšanās dažādos pasākumos arī veicinājusi viņa popularitāti. “Otrs iemels ir tāds, ka bieži politiķiem pielīp kādi nejauki skandāli, tad šeit Vējoņa kungs ir noturējies ļoti, ļoti labi,” norāda Kaktiņs.
Prezidents gan nav spilgts orators, kādēļ izpalikusi prezidentam kā valsts reprezentatīvo funkciju pildītājam vēlamā starptautiskā uzmanība. Tomēr politologs Ojārs Skudra vērtē, ka viņš noteikti ir labāks nekā priekšgājējs.
“Tas varbūt neskanēs kā ļoti skaļš kompliments, bet es teiktu, ka viņa darbība komunikācijas sfērā, galvenokārt iekšpolitiski (ārpolitiski tas pārbaudījums ir šajā dienās Varšavas samitā) komunikācija bijusi adekvāta. Adekvāta prezidenta postenim," saka Skudra.
No lielas kritikas viņam izdevies izvairīties arī visa gada garumā. Jautājumi gan tika uzdoti par to, vai viņam izrādīta īpaša attieksme, nodrošinot veselības aprūpes pakalpojumus, kā arī par diskutablo pateicības koncertu mediķiem.
Sekoja darbiem arī uz slimības gultas
Vējonim šogad 20.janvārī veikta sirds operācija, jo sepses infekcija bija bojājusi sirds vārstuli, kas nomainīts ar protēzi. Viņa atlabšana ieilga, jo organisms cīnījās ar asins saindēšanos.
Jau intensīvās terapijas nodaļā prezidents atsāka strādāt ar dokumentiem un sekot notikumiem valstī. Arī slimnīcā viņš regulāri tikās ar premjeru un videouzrunā pateicās Latvijas iedzīvotājiem par atbalstu.
Februāra beigās Vējonis tika izrakstīts no Stradiņa slimnīcas. Ārstēšanos un rehabilitāciju viņš turpināja Nacionālajā rehabilitācijas centrā "Vaivari" un marta nogalē pakāpeniski atgriezās pie saviem pienākumiem.
Gada laikā paveiktais un nepaveiktais
Veiksmīgi ir iekarota sabiedrības uzticība un arī nostiprināta ietekme uz politiskās skatuves, tomēr pagaidām izpalikuši apjomīgāku politikas reformu vai ieceru ierosinājumi – tā īsumā var raksturot Latvijas prezidenta Raimonda Vējoņa pirmo darba gadu.
Ņemot vērā iepriekšējo, ilggadējo politiķa pieredzi un personiskās īpašības, šķiet, ka sabiedrības uzticības iekarošana un arī politiskās ietekmes nostiprināšana prezidentam Vējonim, pateicoties humora izjūtai un arī publiskās uzstāšanās iemaņām, padevās visai viegli. Prezidents visai aktīvi piedalījās dažādos publiskos pasākumos, nevairoties arī neformālākas gaisotnes, tādā veidā skaidri pavēstot, ka nevēlas pārāk attālināties no sabiedrības.
Ar ļoti spilgtām un atmiņā paliekošām politiskajām iniciatīvām sava pirmā darbības gada laikā Raimonds Vējonis gan vēl nevar lepoties – tiesa, lielā mērā to noteica arī apstāklis, ka vairākus mēnešus prezidentam nācās pavadīt slimības gultā.
Paradoksālā kārtā slimība, kas kavēja plānotos darbus, prezidenta popularitātei drīzāk nāca tikai par labu, jo, piemēram, daudzi atzinīgi novērtēja arī prezidenta lēmumu visai emocionāli uzrunāt sabiedrību, vēl guļot slimības gultā. Par labu prezidenta darbības pirmajam gadam nācis arī fakts, ka savā sākotnējās darbības posmā valsts galva veiksmīgi izvairījās no skandāliem un/vai asiem pārmetumiem par savu iepriekšējo darbību, un arī ir spējis parūpēties par pietiekami lielu visu politisko partiju cieņu.
Vienlaikus, par spīti spilgtu jaunu politisko iniciatīvu trūkumam, Vējonim pirmajā darbības gadā tomēr nevar pārmest arī pasivitāti, jo vairākkārt prezidents nav vairījies izmantot savu autoritāti un iesaistīties arī gluži pretrunīgu jautājumu risināšanā.
Kā spilgtāko piemēru tam var minēt septembrī izteikto, neparasti aso aizrādījumu valdībai un arī koalīcijas partneriem par kavēšanos ar rīcības plāna izstrādi patvēruma meklētāju uzņemšanai un nebaidīšanos paust viedokli, kas atšķiras no vairāku Vējoņa ietekmīgu partijas biedru viedokļa.
Tomēr politikas ekspertu izteikumi vienlaikus liecina, ka nākamajos darbības gados sabiedrība no prezidenta sagaidīs arī spilgtākas ilgtermiņa iniciatīvas, piemēram, reformu priekšlikumu veidā. Iespējams, prezidentam vajadzētu nākt klajā ar iniciatīvām jomās, kur kompetence ir vislielākā, piemēram, vides aizsardzības un klimata politikas jomā, vai arī piedāvāt savu redzējumu jautājumos, kuros valdošajām politiskajām partijām šobrīd neizdodas nonākt pie vienotas nākotnes vīzijas – piemēram, par Latvijai tik ļoti nepieciešamo izrāvienu ēnu ekonomikas apkarošanā vai arī par iestigušajām valsts pārvaldes strukturālajām reformām.