Vecgada vakars ir brīdis, kad glābšanas dienestiem jāstrādā pastiprinātā režīmā. Ik gadu slimnīcā tiek nogādāti vairāki pirotehnikas upuri. Reizēm cieš paši šāvēji, reizēm nevainīgi garāmgājēji.
"Ar katru gadu šādu gadījumu ir mazāk, bet joprojām vēl ir. Pagājušogad četrus cilvēkus vedām uz slimnīcu pēc pirotehnikas lietošanas – divus bērnus, divus pieaugušos.
Gadus četrus atpakaļ tie bija desmit un vairāk cilvēku," stāsta Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) pārstāve Ilze Bukša.
Jau pirms Ziemassvētkiem Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas Mikroķirurģijas centrā nogādāts 17-gadīgs jaunietis, kuram raķete trāpījusi rokā. Mediķi stāsta - tās ir kā kara laika traumas, un sekas parasti paliek uz mūžu, turklāt cietušajiem dažādas operācijas būs jāveic vairāku gadu garumā.
"Es varbūt teikšu brutāli – jūs varat pirotehniku uzspridzināt aukstai, veikalā nopirktai svētku vistai vēderā un paskatīties, kas ar viņu notiks, un saprast, cik lieli bojājumi reāli rokai notiek. Tie ir kaulu lūzumi, tie ir nervu bojājumi, caurumi, apdegumi. To visu salikt atpakaļ ir neiespējami.
Cilvēki domā, ir 21. gadsimts, saskatījušies filmas, visu ko var izdarīt. Atvainojiet, nevajag skatīties filmas, vajag skatīties realitāti," saka Mikroķirurģijas centra vadītājs Mārtiņš Kapickis.
Nereti sakropļota tiek tieši seja. Gadās, ka raķetes nenostrādā vai pārāk ilgi pēc degļa aizdedzināšanas jāgaida līdz salūtam. Cilvēks kļūst nepacietīgs – iet apskatīties, kāpēc nekas nenotiek, un tieši šajā brīdī raķetes šaujas ārā. Bieži vien piesardzības pasākumu neievērošanas un pārgalvības iemesls ir alkohola lietošana.
Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestā (VUGD) aicina pirotehniku iegādāties tikai pie licencētiem tirgotājiem. Ievērot lietošanas instrukciju, raķetes novietot uz cietas stabilas pamatnes, nešaut zem elektrības līnijām, kokiem, ēku tuvumā.
"Pagājušogad bija arī gadījumi, kad, šaujot pirotehniku, tā ielidoja balkonos un izraisīja ugunsgrēkus. Tāpēc daudzdzīvokļu namu iemītniekiem būtu vērts pārskatīt mantas, kas atrodas uz balkoniem, lodžijām un atbrīvoties no degošiem priekšmetiem," iesaka VUGD Rīgas reģiona pārvaldes 3. daļas komandieris Krišjānis Mincenbergs.
Tomēr pats drošākais ir iztikt bez raķešu šaušanas un doties vērot uguņošanas, kuras organizē ne viena vien pašvaldība.
