Agrita un Gunārs katrs savā laikā no 2016. līdz 2017. gadam neoficiāli strādāja fermā “Mežmaļi”, saņēma vien daļu apsolītās samaksas par darbu un dzīvoja uz vietas fermā. Gunāram saimnieks algu nemaksāja, sakot, ka par izslaukto pienu nav saņemta nauda. Vēlāk vīrietis, nesaņemot visu nopelnīto, no fermas aizgāja. Strādāt sāka Agrita. Viņai nebija kur dzīvot, tāpēc tika izmitināta fermā. Pēc dažiem mēnešiem Agrita uzrakstīja iesniegumu Valsts darba inspekcijai, tad fermā viesojās policija, kas neoficiāli nodarbināto un tobrīd novājināto sievieti aizveda uz patvērumu “Drošā māja”. Tiesā Agritu aizstāv patvēruma centra juriste Gita Miruškina.
“Sešu mēnešu laikā mēs strādājām ar šo cilvēku. Gan psihologs, gan medicīna tur gāja, jo bija nepieciešams veikt rokām operācijas, jo
viņai bija [cietušas] abas rokas no smaga darba, no auksta ūdens, no darba aukstumā, plaukstām bija savilkti pirksti tā, ka nevarēja atlocīt plaukstas,” stāstīja Miruškina.
Viņa pastāstīja arī par apstākļiem, kādos darbinieki strādāja un uz vietas fermā dzīvoja. Izbūvētā neapkurināmā telpa atradās tieši līdzās fermai, ziemā siltuma bija tik, cik no lopiem, bet līdz ar to arī smaka, kūtī valdījusi arī liela netīrība.
“Cilvēktirdzniecība ir vairāk bijusi pazīstama kā seksuālā ekspluatācija, darba ekspluatācija ir jauns cilvēktirdzniecības paveids tieši Latvijā,” uzsvēra prokurore Daiga Gavariņa.
Juriste Miruškina skaidroja, ka cilvēktirdzniecību raksturo bezpalīdzības stāvoklis. Fermas saimnieks jau iepriekš tiesas procesā apgalvojis, ka ikviens darbinieks varēja aiziet, kad vēlējās. Pēdējā tiesas sēdē pirms lēmuma nolasīšanas tiesības izteikt replikas neviens neizmantoja, un sēde sastāvēja tikai no apsūdzētā pēdējā vārda.
“Es to neatzīstu par cilvēktirdzniecību. Man nebija nodoma veikt cilvēktirdzniecību, ekspluatāciju, bet gribēju sadarboties ar viņiem un veikt sadarbību, un veikt uzņēmuma attīstību,” sacīja fermas “Mežmaļi” saimnieks, apsūdzētais Dainis Gipters.
“Abi cietušie ir ar veselības problēmām, un ne visi darba devēji grib viņus nodarbināt. Es gribētu teikt, ne tikai ar fiziskās veselības problēmām, bet arī garīgās, kas jau šo cilvēku padara ievainojamākus nekā pārējos, kas spēj adekvāti uztvert apkārtējos notikumus,” norādīja juriste Miruškina.
Dainis Gipters apgalvo, ka darbiniekiem visu ir samaksājis, pats esot veicis avansa maksājumus, lai pārskaitu naudu no firmas uz savu kontu un veikalā iegādātos pārtiku darbiniekiem. Viņš arī uzsver, ka darbinieki paši nevēlējās slēgt darba līgumus.
“Agrita stāstīja, ka viņai ir kaut kādas problēmas, vai tas nebija saistīts ar pensiju vai ko, ka viņa nevar to darīt. Ar Gunāru bija par to, ka arī viņam ir kaut kādas problēmas, bet es nepateikšu kādas,” sacīja Gipters.
Miruškina norādīja, ka viņa teiktajam nav pamata: “Apgalvojums, ka ir problēmas ar pensiju, gluži pretēji, šie cilvēki ir pirmspensijas vecumā, un viņi ir ieinteresēti, lai būtu legāli nodarbināti, lai būtu darba alga un krātos sociālās iemaksas, un, sasniedzot pensijas vecumu, būtu, ko saņemt.”
“Apsūdzība uzskata, ka lietā ir pietiekami pierādījumu tam, lai konstatētu, ka persona,
apsūdzētais, ļaunprātīgi izmantojot šo personu ievainojamības stāvokli, izmantoja viņus smagā fiziskā darbā ilgā laika periodā, pats gūdams materiālo labumu, un, protams, šīm abām personām nesamaksājot par paveikto darbu,” norādīja prokurore Gavariņa.
Agrita pēc pusgadu garas sociālās rehabilitācijas patvēruma centrā “Drošā māja” atradusi sociālās aprūpētājas darbu, uz tiesas sēdi viņa neieradās. Otrs cietušais gan sociālās rehabilitācijas pakalpojumus nav izmantojis, bet trešdien tiesā neieradās, jo nesen viņam veikta nopietna operācija. Lēmumu tiesa pasludinās piektdien, 20. septembrī.
