Valdības darba kārtībā beidzot nonākusi vairākus gadus tapusī skolu tīkla reforma. Un tā nosaka gan minimālo skolēnu skaitu vidusskolas posmā, gan kvalitātes prasības, ko nāksies izpildīt.
Kritēriji: skolēnu skaits un eksāmenu rezultāti
Minimālais skolēnu skaits 10.-12. klašu posmā
- Desmit valsts pilsētās (Rīgā, Daugavpilī, Liepājā, Jūrmalā, Rēzeknē, Valmierā, Jelgavā, Jēkabpilī, Ventspilī, Ogrē) - 120.
- Administratīvo teritoriju administratīvie centri - 90.
- Administratīvā teritorija ārpus administratīvā centra - 40.
- Teritorijas pie ES ārējās robežas (Rekavas vidusskola, Baltinavas vidusskola, Kārsavas vidusskola, Ciblas vidusskola, Zilupes vidusskola, Salienas vidusskola, Zemgales vidusskola (Daugavpils novadā)) - 25.
Dati: IZM
Skrundas vidusskola ir viena no daudzām skolām, kurā vidusskolēnu skaits ir ļoti mazs – 27. Lai skola turpmāk saņemtu pilnvērtīgu valsts atbalstu, tai būtu jāuzņem vēl 13 skolēni.
“Savākt bērnus, kas reāli varētu vidusskolā mācīties, teiksim tā, ar pilnu atdevi, tas ir diezgan pagrūti,” atzīst Skrundas vidusskolas direktors Ainārs Zankovskis.
Vidusskolām turpmāk nāksies ievērot minimālās prasības. No nākamā mācību gada desmit lielākajās pilsētās vidusskolu posmā būs jāmācās vismaz 120 skolēniem. Līdz ar gaidāmo administratīvi teritoriālo reformu minimālais skolēnu skaits administratīvajos centros būs 90, tālāk no novadu centriem pietiks ar 40 vidusskolēniem.
Bet uz septiņām skolām pierobežā attieksies īpaši noteikumi – tur pietiks ar 25 skolēniem vidusskolā.
Ja pietiekamu skolēnu skaitu nevarēs nodrošināt, tad skolu nāksies pārveidot par pamatskolu.
Vidusskolām tāpat būs jāgarantē arī zināma kvalitāte, ko vērtēs pēc obligāto centralizēto eksāmenu rezultātiem. Proti, skolēniem jāsniedz vismaz 40% pareizu atbilžu un ne mazāk.
Valsts atbalsta samazinājums tām skolām, kas neizpilda kritērijus:
- 2021./2022. māc. gads: -20% no valsts finansējuma
- 2022./2023. māc. gads: -50% no valsts finansējuma
- 2023./2023. māc. gads: tikai pašvaldības budžets
Dati: IZM
Pretējā gadījumā, neizpildot vienu vai abus no iepriekš minētajiem kritērijiem, skola zaudēs daļu valsts finansējuma jau nākamgad. Savukārt, neizpildot prasības vairākus gadus pēc kārtas, tas tiks nogriezts pilnībā, un tad tā būs pašvaldību izvēle – turpināt uzturēt skolu vai ne.
Skolu likteni lems jaunais vietvaras sasaukums
Nākamgad Skrundas vidusskolas un citu vidusskolu likteni lems jauno pašvaldību jaunais sasaukums. “Mēs vairs nebūsim Skrundas novads, mēs būsim Kuldīgas novads, tāpat kā iepriekš bija rajons. Tāpēc es saku – ir ļoti svarīgi zināt cilvēkus, kuri tur pretī sēdēs. Var jau, protams, likvidēt vidusskolas posmu tāpēc, ka ir par vienu bērnu mazāk,” komentēja skolas direktors Zankovskis.
Latvijas Pašvaldību savienību (LPS) bažīgu dara fakts, ka reforma startēs jau nākamgad septembrī. Līdz ar to skolu nākotne būs jauno novadu deputātu rokās, bet laiks pēc pašvaldību vēlēšanām līdz 1. septembrim būšot nesamērīgi īss, lai varētu iedziļināties katras skolas situācijā.
“Skolu tīkla nākotne ir ļoti lielā mērā atkarīga no 21. jūnija pašvaldību vēlēšanām, kā pašvaldību deputāti pieņems lēmumu par savu skolu tīklu.
Vai viņi redz, ka var sakārtot ceļus? Tātad jaunais sastāvs izskata situāciju, pieņem lēmumus un tos realizē. Lēmumus pieņemt nebūs pietiekoši laika, jo tas ir jūlijs, augusts un septembrī jau mācību gads sākas. Tātad šo Ministru kabineta noteikumu spēkā stāšanās laiks ir jāpārceļ par gadu,” norādīja LPS padomniece izglītības un kultūras jautājumos Ināra Dundure.
Eksperts: Kritēriji – pārāk labvēlīgi
Latvijā aizvien ir 323 vidusskolas, tas ir par divām vidusskolām mazāk nekā iepriekšējā mācību gadā. Nav pamata ticēt, ka skolu skaits tuvākā laikā samazināsies straujāk, saka ekonomģeogrāfs Jānis Turlajs. Viņaprāt, pašvaldību vēlēšanu gaidīšanas laikā piedāvātie skolēnu skaita kritēriji esot skolām pārāk labvēlīgi.
“Latvijā skolēnu pietiek aptuveni 130 vidusskolām, tā objektīvi rēķinot. Šis piedāvājums aicina vismaz trešdaļu vidusskolu – vai pat vairāk – saglabāt tādas, kādas nebūs spējīgas strādāt atbilstoši laikmeta prasībām. Jāsaka tā, ja mēs pa punktiem izvērtētu to, kas tika solīts, un to, kas ir noticis, tad tā aina būtu gaužām bēdīga,” norādīja Turlajs.
Jāatgādina, ka LTV rubrikā “Skola kā iespēja” pirms vairākiem gadiem kopā ar pētnieciskās žurnālistikas centru “Re:Baltica” izpētīts, ka mazajās lauku skolās skolēniem vidēji ir vājākas zināšanas nekā tiem skolēniem, kas mācās lielās skolās, pilsētās. Viens no iemesliem ir arī skolēnu skaits klasē, no kā atkarīgas arī pedagogu algas un skolas iespējas piesaistīt labākos mācībspēkus.
