Izmaiņas likumā nepieciešamas saistībā ar šī gada 26. oktobra Satversmes tiesas spriedumu, kurā par pamatlikumam neatbilstošām atzītas normas par tiesnešu atalgojuma noteikšanu. Patlaban rajona tiesas tiesneša mēnešalga noteikta 1966 eiro apmērā, un konstitucionālā tiesa norādījusi, ka tiesnešu darba samaksas faktiskā vērtība nenodrošina tiesnešu finansiālo neatkarību. Saskaņā ar spriedumu neatbilstošās normas spēku zaudēs nākamā gada 1. janvārī.
Valsts kancelejā informēja, ka jaunā tiesnešu un prokuroru atlīdzības reforma paredz:
- Balstoties uz veikto tiesnešu atlīdzību salīdzinājumu ar vidējo atlīdzību tautsaimniecībā starp dažādām valstīm, palielināt tiesnešu bāzes algu līdz 2695 eiro, vienlaikus palielinot arī prokuroru atalgojumu līdz 2641 eiro.
- Saglabāt esošos samēru starp tiesnešu un prokuroru algām;
- No 2020. gada algu pieaugumu nodrošināt, izmantojot tādu algas indeksācijas mehānismu, kas nodrošina mēnešalgas faktiskās vērtības nesamazināšanos un atbilstību tautsaimniecības attīstības tempam – aizpagājušā gada vidējās algas tautsaimniecībā pieauguma un inflācijas rādītājus proporcijā 50 % / 50 %;
- Samaksas mainīgo daļu (piemaksas) daļēji integrēt pamatalgā, nodrošinot atbilstošu motivāciju gan karjeras uzsākšanai, gan tās ilgstošai turpināšanai.
Piedāvātais risinājums paredz nodrošināt konkurētspējīgu un amata prasībām atbilstošu atlīdzību, kas būtu līdzvērtīga līdzīgu amatu atlīdzībai citos varas atzaros, kā arī citās valstīs. Tas motivētu jaunos profesionāļus pieteikties tiesneša un prokurora amatam, teikts likumprojekta anotācijā.
Grozījumi paredz mainīt līdzšinējo kārtību, kad amatalga ik gadu tiek pārskatīta atbilstoši vidējai darba samaksai tautsaimniecībā. Turpmāk mēnešalgas noteikšanā ņems vērā arī kopējo valsts ekonomisko izaugsmi, saglabājot līdzšinējos koeficientus.
Šādu atlīdzības noteikšanas sistēmu attiecinās uz Saeimas ievēlētām, apstiprinātām un ieceltām amatpersonām, kā arī Saeimas un pašvaldību domju deputātiem.
Grozījumi paredz, ka Ministru kabinets ne retāk kā reizi četros gados izvērtē valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku, kā arī tiesnešu un prokuroru atlīdzības sistēmu, lai, ņemot vērā kopējo valsts ekonomisko attīstību, varētu nodrošināt sabalansētību starp valsts varas atzariem.
Valsts kancelejā norādīja, ka grozījumi Atlīdzības likumā arī paredz, ka turpmāk valsts iestādēs nodarbinātajām ārstniecības personām un Neatliekamās medicīniskās palīdzības brigādes operatīvā medicīniskā transportlīdzekļa vadītājiem vairs netiks piemēroti mēnešalgu ierobežojumi, nosakot tikai zemākās mēnešalgas. Tādējādi tiks nodrošināta līdzvērtīga pieeja ar ārstniecības personām, kas strādā valsts un pašvaldību kapitālsabiedrībās (slimnīcās).
Izmaiņas stāsies spēkā 1. janvārī.
KONTEKSTS:
Valsts kancelejas izstrādātais likums paredz no nākamā gada tiesnešu bāzes algu palielināt līdz 2,7 tūkstošiem, bet prokuroru atalgojumu līdz 2,6 tūkstošiem eiro. Tādējādi turpmāk rajona tiesas tiesneša mēnešalga tiek noteikta pēc formulas, un 2019. gadā tā būs 2695 eiro.
Reforma paredz atlīdzības sistēmas pārskatīšanu 598 tiesnešiem un 499 prokuroriem.
Pērn Satversmes tiesa (ST) secināja, ka septiņus gadus spēkā esošā kārtība, ka tiesnešu algas nosaka pēc valsts pārvaldes ierēdņu atalgojuma, ir pretēja pamatlikumam. Turklāt valsts pārvalde bija atradusi veidu, kā ierēdņiem maksāt vairāk ar piemaksām un prēmijām, kamēr tiesnešiem jāsamierinās tikai ar ierēdņu pamatalgām pielīdzinātu darba samaksu.
Atbilstoši ST spriedumam Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma pārejas noteikumi noteica uzdevumu valdībai izstrādāt un iesniegt Saeimai likumprojektu, kas, sākot ar 2019. gada 1. janvāri, paredz tādu tiesnešu darba samaksas sistēmu, kura nodrošina tiesnešu darba samaksas faktiskās vērtības saglabāšanu un finansiālo drošību atbilstoši tiesnešu neatkarības principam.
