VMD Rīgas virsmežniecības Lapmežu ugunsnovērošanas tornis, uz kura uzstādīta attālinātās novērošanas kamera, piektdien plkst.13.09 Garkalnē fiksēja dūmus. VMD specializētā meža ugunsgrēku dzēšanas tehnika nekavējoties devās uz notikuma vietu, paralēli informācija par ugunsgrēku tika saņemta no Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD).
Uguns sākusies jaunaudzē, kur priedes augušas 20 līdz 30 gadus, tieši tāpēc arī tik ātri izplatījusies.
Ugunsgrēka dzēšanas darbus koordinēja un meža dzēšanu veica VMD, sadarbojoties ar VUGD un SIA "Rīgas meži". Dzēšanas darbos tika iesaistīts arī Nacionālo bruņoto spēku helikopters.
VMD norādīja, ka Garkalnes mežā plosījās vainaguguns, šāda veida ugunsgrēku ir ļoti sarežģīti dzēst. Uguns ir ļoti intensīva, gaisā lido pārogļojušies koku zari un nokrītot rada jaunus ugunsgrēka perēkļus, turklāt uguns uz priekšu virzās ļoti ātri. VMD ugunsdzēšanas speciālistiem ar pretuguns palīdzību no liesmām izdevās izglābt 4 hektāru lielu jaunaudzi.
Dienesta Meža un vides aizsardzības daļas pārstāvis Zigmunds Jaunķiķis norādīja: “Mežs var izdzīvot tajos gadījumos, ja viņš ir pieaudzis, ja priežu mežam audze ir pieauguša vecuma, ir izveidojusies korķa miza, uguns noskrien pa zemsedzi, pat apdegot mizai, priedēm ir iespējas izdzīvot. Jaunaudžu gadījumā, ja ir vainaguguns, nav nekādu ilūziju, ka audze varētu izdzīvot.”
Ugunsgrēks tika lokalizēts piektdienas vakarā, bet sestdien un svētdien turpinājās dzēšanas darbi. Ugunsgrēku izdevās likvidēt svētdien ap plkst. 20, un VMD ugunsgrēka teritoriju nodeva uzraudzībai meža īpašniekam SIA "Rīgas meži". Kopumā izdega 21,33 hektāru liela platība, pamatā jaunaudzes. Ugunsgrēka izcelšanās iemesls nav zināms.
“Tā ir ļoti liela traģēdija, ka viss jāsāk no sākuma; mēs esam atmesti atpakaļ par 20–25 gadiem,” atzīmēja SIA “Rīgas meži” Gaujas mežniecības mežzinis Andris Upenieks.
Tomēr atbildīgie dienesti turpina novērot mežu, jo atsevišķās vietās degušās teritorijas vidū un malās arī pirmdien bija redzamas dūmu strūkliņas.
"Rīgas mežu" speciālisti lēš, ka jaunaudzes būs jāizcērt pilnībā, bet lielais mežs jānovēro. Priedes, kas augušas 60, 80 un pat simt gadu, var izdzīvot. Tieši šajā vietā pirms 30 gadiem bijis līdzīgs ugunsgrēks un pieaugušie koki toreiz izdzīvoja. Vai šoreiz būs līdzīgi, iespējams, varēs pateikt tikai nākamgad vai pat vēl gadu vēlāk. Taču kopējais zaudējumu apmērs būs milzīgs.
VMD Inčukalna meža ugunsdzēsības stacijas vadītājs Andrejs Asītis skaidroja: “Simtos tūkstošos, šeit ir mežs audzis 10, 20, 30 gadus, un pašlaik viņa vērtība ir nulle, visus tos gadus viņam vajadzēja pelnīt, visa tā nauda, kas ir iztērēta kopšanā, tā ir pilnībā zaudēta.”
Turpinoties karstam un sausam laikam, situācija mežos paliek kritiskāka un ugunsbīstamība palielinās, VMD aicina cilvēkus izvērtēt nepieciešamību doties uz mežu. Vairums meža ugunsgrēku izceļas cilvēka neapdomīgas rīcības ar uguni dēļ. Pat vismazākā dzirkstele vai nomests izsmēķis, sērkociņš var izraisīt meža aizdegšanos. Lai arī mežos kurināt ugunskurus drīkst tam paredzētās un īpaši iekārtotās vietās, VMD aicina izvērtēt nepieciešamību to darīt. Tāpat šobrīd arī ir aizliegts ar mehāniskajiem transportlīdzekļiem braukt pa mežu un purvu ārpus ceļiem un veikt jebkuru citu darbību, kas var izraisīt ugunsgrēku.
Kopumā šogad Latvijā fiksēti 290 meža ugunsgrēki, kopējā uguns skartā platība ir 252,6 hektāri, tostarp jaunaudzes 86,8 hektāri. Pērn kopumā izdega 309 hektāri meža.
Ugunsgrēks Garkalnē ir pēdējo gadu lielākais ugunsgrēks Rīgas apkaimē. Izdegušais 21 hektārs pārsniedz pērn kopumā uguns izpostītās Rīgas mežu platības, kas bija mērāmas 19 hektāros.
Iedzīvotāji pēc lielā izbīļa sāk nomierināties
Tuvākā vieta, kur baisi postošās liesmas pietuvojās dzīvojamajām mājām, ir pie Kanenbergu ģimenes mājas. 50 metri šķir iežogoto teritoriju no melnās strēles mežmalā.
Garkalnes iedzīvotājs Kristofers Kanenbergs stāstīja: “Bija sākumā liela panika, jo redzējām, ka ugunsgrēks izplatās lielā ātrumā, ņēmām šļūteni, laistījām tur priekšā mūsu zālīti un sagaidījām ugunsdzēsējus, viņi atbrauca un viņiem vēl nebija ūdens, kamēr dabūja ūdeni, pagāja diezgan ilgs laiks.”
Kaimiņi, pat attālāki ciema iedzīvotāji nākuši palīgā ar lāpstām uzrakt zemsedzi, izveidojot smilšainu barjeru.
Garkalnietis Sergejs Fiļipčenko sacīja: “Visi kaimiņi skrēja uz mežu ar lāpstām, kad jau lielās liesmas tuvojās, kaimiņš paņēma mazo traktoriņu, izbraukājām smiltis, lai sanāktu tāda kā robeža, kā aizsardzība, lai uguns netiek tālāk. Neko citu jau nevar izdarīt, kokus cirst nedrīkst.''
Kad liesmas biju pārdesmit metru attālumā, mainījies vējš un uguns aizgājusi tālāk mežā, prom no mājām. Fiļipčenko pat pirmdien speciāli ņēmis brīvdienu, lai paliktu mājās un novērotu situāciju.
Viņš pauda: “Protams, ka bailīgi, neko taču nevar izdarīt; ja tas vējš nebūtu pagriezies, nezinu... Vienkārši paveicās.”
