Pēc viņas teiktā, garās rindas PMLP izveidojušās lielā mērā saistībā ar to, ka cilvēki Latvijā daudz piesakās bērnu dokumentiem, mazāk saistībā ar iestādes sniegto palīdzību Ukrainas civiliedzīvotājiem. Papildu finansējums paredzēts personu apliecinošo dokumentu noformēšanas darbinieku amatu vietām.
"Es vērsos valdībā ar lūgumu atbalstīt finansējumu papildu 20 štata vietām [PMLP] Rīgā. Es ceru, ka būs atbalsts – tad attiecīgi mēs varēsim Rīgā daļēji šo spriedzi noņemt, jo tad būs vairāk cilvēku, kas vienlaikus varēs pieņemt un apstrādāt dokumentus," sacīja iekšlietu ministre.
Tāpat ministrija varētu prasīt arī iespējamo algu palielinājumu PMLP darbiniekiem 2023. gadā, taču ar nosacījumu, ka to atbalstīs pie valsts budžeta veidošanas. Ministres padomniece Linda Curika solīja vēlāk skaidrot, cik daudz finansējumu tas prasīs.
Golubeva gan skaidroja, ka pašlaik katru nedēļu PMLP pēc dokumentiem ar mērķi saņemt papildus aizsardzību vēršas mazāk Ukrainas iedzīvotāju nekā līdz šim, jo Krievijas armija atkāpās no Ukrainas teritorijas vidējās daļas un bēgļu nav vairs tik daudz. Vienlaikus viņa piebilda, ka, ja šī tendence mainīsies, bēgļi no Ukrainas Latvijā atkal ieradīsies vairāk.
Savukārt Ministru prezidents Krišjānis Kariņš ("Jaunā Vienotība") raidījumā sprieda, ka, lai gan, iespējams, nāksies saskarties ar pretestību, papildu resursi PMLP droši vien būs jānovirza. "Tas ir jautājums, kur valsts pārvaldei un ministrijām ir jāskatās – ja grib vienā vietā vairāk, jāskatās, kur var arī mazāk," sacīja Kariņš, gan atzīstot, ka šādi pieprasījumi parasti saskaras ar "milzīgu pretestību".
KONTEKSTS:
Iekšlietu ministre Marijas Golubeva otrdien pēc valdības sēdes atzina, ka saskaņā ar jaunākajiem datiem Latvijā ir reģistrējušies jau 20 000 Ukrainas civiliedzīvotāji.
No viņiem mazāk nekā puse izmantojusi izmitināšanas atbalsta iespējas, teica ministre, norādot, ka pieaug to Ukrainas cilvēku skaits, kas Latvijā ir atraduši darbu.
