Raivo Freimanis ir Latvijas Televīzijas (LTV) operators. Brīvajos brīžos, kuru nav daudz, viņš nodarbojas ar “Airsoftu”. Tas ir komandu sporta veids – militāri taktiska spēle, kurā ir ieroču kopijas, kamuflāža un tiek izspēlētas veselas kauju operācijas. Draudu gadījumā Raivo ir gatavs aizstāvēt valsti.
“Es biju domājis par iestāšanos Zemessardzē. Taču man ir ļoti specifisks darbs, kas paņem daudz laika. Vēl ir treniņi un hobiji. Tāpēc es nevarētu pilnvērtīgi nodoties dienestam,” stāsta Freimanis.
Tāpēc Aizsardzības ministrijas iecere, ka ikviens varētu iziet noteiktu apmācības kursu un kļūt par Nacionālo bruņoto spēku (NBS) rezerves karavīru, viņam būtu piemērota. Turklāt mācības sadalītas pa posmiem.
“Es domāju, ka tas būs ļoti labs impulss tiem, kuri nevar katru otro nedēļu pavadīt Zemessardzes mācībās.
Viņi varētu iemācīties kaut vai pamatus,” norāda LTV operators.
Arī biroja darbinieks Iļja Žarinovs reiz centies iestāties zemessargos.
“Es nokļuvu līdz dienesta vietai, kur man teica, ka ir jāsagādā daudz un dažādas izziņas un kvītis. Tā kā strādāju piecas dienas nedēļā un brīvdienās gribēju atpūsties, man neizdevās savākt visas tās uzziņas,” stāsta Žarinovs.
Šobrīd NBS uzskaitē ir aptuveni 7000 rezerves karavīru. Šo armijas rezervi veido bijušie profesionālā dienesta karavīri. Nākamajos divos gados ministrija plāno rezervistu skaitu palielināt līdz 10 tūkstošiem, un cer to izdarīt, dodot iespēju Latvijas pilsoņiem brīvprātīgi pieteikties un sev vēlamā laikā iziet apmācības. Pēc kursu beigšanas viņus ieskaitīs NBS rezervē.
“Šie kursi būtu tiem, kuri ir aizņemti, nevar dienēt Zemessardzē, kur taktiskās mācības notiek katru mēnesi. Tāpēc viņi vienu reizi iziet apmācību, bet pēc tam periodiski, piemēram, reizi trijos gados piedalās mācībās,” informē Aizsardzības ministrijas pārstāvis Kaspars Galkins.
Tiem, kuri gribēs kļūt par rezerves karavīru, mācību laikā valsts maksās arī dienas naudu - nedaudz virs 20 eiro.
