Līdzās topošā novada teritorijā esošo pašvaldību pārstāvju iesaistei jaunā novada izveidē līdzdalība ir arī Vidzemes Augstskolas pētniekiem. Viens no pētījumiem, kurš jau ir pabeigts, izzināja komunikācijas izaicinājumus, un tā rezultātā ir apkopoti iedzīvotāju viedokļi saistībā ar reformu.
Par šiem rezultātiem stāsta projekta vadītāja Agnese Dāvidsone: “Iedzīvotāji ļoti gaida komunikāciju. Un tas ir tas, ko mēs arī iezīmējām kā problēmu, kas pastāv šobrīd.
Kopumā ir ļoti daudz bažu, neskaidrības un neziņas par to, kas notiks.
Ļoti liels skaits – 80% – no tiem, kurus mēs aptaujājām, pauž atbalstu šī novada izveidei, bet tajā pašā laikā arī norāda, ka ir bažas un satraukums, vai nepasliktināsies pakalpojumi, kas ir pieejami uz vietas, vai nesamazināsies iespējas iedzīvotājiem pašiem lēmumu pieņemšanā un tādu vietēju jautājumu risināšanā.”
Lai arī lielākā daļa aptaujāto iedzīvotāju atzīst, ka nav pret apvienošanos Valmieras novadā, tomēr, kā vērtē Agnese Dāvidsone, bažas par dialoga trūkumu ir atstājusi pati reformas gaita. “Cilvēki vadās pēc līdzšinējās pieredzes, nu tā sajūta ir palikusi, ka tā iedzīvotāju puse ir tāda neuzklausīta,” stāsta Dāvidsone.
Valmieras domes priekšsēdētājs Jānis Baiks, kurš pārstāv partiju „Valmierai un Vidzemei”, kopīgu pirmsreformas mājasdarbu veikšanai uzrunājis arī apkārtējos novadus. Viņaprāt, šī pētījuma secinājumi ir jāņem vērā, izstrādājot jauno pārvaldības modeli.
Baiks arī neslēpj, ka izaicinājumu, lai jaunais novads tūlīt pēc vēlēšanām varētu pilnvērtīgi strādāt un iedzīvotājiem nodrošināt visus pakalpojumus, būs ļoti daudz. “Grāmatvedība, budžets, kas būs jāapvieno mēneša laikā, ņemot vērā arī to, ka šobrīd mēs vēl strādājam dažādās grāmatvedības programmās, – visas tās lietas nav vienkāršas. Piemēram, IT dažādām jomām, kur būs jāapvieno dažādas lietas, finansējums būs pieejams tikai jaunajam novadam, kaut gan šīm lietām vajadzētu gatavoties jau no gada sākuma, jo nevienas programmas ieviešana nav vienkārša,” skaidro Baiks.
Viena no aktualitātēm ir arī tā, kā veidot jaunajā novadā kopīgu komunālo saimniecību, jo šobrīd katrā no novadiem tai ir sava forma. “Tas ir arī jautājums par tarifiem, kā tas būs, jo katrs šobrīd piedāvā savu, tie ir dažādi, tie atšķiras pat vairākas reizes.
Tad jautājums jaunajā novadā, kā mēs strādājam, – vai mēs ejam uz tarifu apvienošanu, izlīdzināšanu, vai mēs turpinām katrs ar savu.
Tā kā jautājumu būs daudz,” piebilst Baiks.
Tāpat būs jādomā, kā sakārtot skolu tīklu, jo jaunais novads pūrā saņems visai daudz mācību iestāžu. Tas pats ir saistībā ar kultūras iestādēm. Apvienojoties jaunajā novadā, būs 25 kultūras centri, klubi, neskaitot muzejus un bibliotēkas.
Valmieras Kultūras centra vadītājs Toms Upners kopā ar kolēģiem sācis šīs jomas apzināšanu. “Pirmais izaicinājums būs saprast, kāds ir tas pārvaldības modelis, un par to, protams, balsošana būs jaunajam sasaukumam. Bet līdz tam mums pašiem būtu jānāk ar savu ierosinājumu, kā mēs to procesu redzam. Topošais novads ir ļoti bagāts ar savām kultūras tradīcijām, kultūras vietām. Tādai kultūras kartēšanai jau mēs ar kolēģiem esam ķērušies klāt, un to kopējo kultūras bagātību būtu uzdevums nepazaudēt un saglabāt,” saka Upners.
Protams, par jaunā novada modeli un struktūru lems jaunievēlētie Valmieras novada deputāti. Un arī te izskatās, ka politiskā cīņa varētu būt karsta, jo pašlaik astoņos novados, kas apvienosies, ir 94 deputāti, bet jaunajā novadā būs tikai 19 deputātu vietas.
KONTEKSTS:
Saeima 10. jūnijā atbalstīja ilgi tapušo un pretrunīgi vērtēto administratīvi teritoriālo reformu. Tā paredz no 2021. gada jūlija Latvijā pašvaldību skaitu samazināt no 119 līdz 42, turpmāk būs 10 valstspilsētas, bet vietējām kopienām vietējo jautājumu risināšanai būs savi vēlētie pārstāvji jeb nulles līmeņa pašvaldības.
