Daudzos punktos vairāku kandidātu prioritātes pārklājās. Piemēram, Prokuroru personāla un profesionālās izaugsmes nodaļas prokurors Jānis Ilsteris minēja tādas prioritātes kā prokuratūras neatkarības nostiprināšanu Satversmē un uzticības atgūšanu prokuratūrai. Viņaprāt, prokuroriem būtu jāskaidro sabiedrībai savi lēmumi dažādās lietās.
Par šiem diviem punktiem runāja arī Sevišķi svarīgu lietu izmeklēšanas nodaļas prokurors Juris Juriss. Tāpat viņš savā prezentācijā minēja to, ka vienam no pamatvirzieniem jābūt korupcijas, ekonomisko, finanšu un terorisma noziegumu apkarošanai.
“Manuprāt, tas būs ļoti liels izaicinājums nākamajam ģenerālprokuroram – ļoti īsā laikā mobilizēt vēl tos spēkus, kādi ir palikuši prokuratūrā, lai mēs varētu dot labu rezultātu, pirmkārt, paši sevi valstī parādītu. Bet arī saprotam, ka ārvalstu partneri no mums gaida ļoti īsā termiņā, gada laikā, konkrētus, paredzamus un prezentējamus rezultāts,” sacīja Juriss.
Vairāki kandidāti runāja arī par pirmstiesas izmeklēšanas kvalitātes uzlabošanu. Uz to norādīja arī bijušais Satversmes tiesas priekšsēdētājs un bijušais Saeimas deputāts Gunārs Kūtris. “Likums nenosaka pirmstiesas izmeklēšanas termiņus. Bet ģenerālprokuroram ir tiesības noteikt, ka noteiktu lietu kategorijās – vai tie ir smagi un sevišķi smagi noziegumi, varbūt arī ar laiku pārejot uz mazāk smagiem noziegumiem – ja divu mēnešu laikā izmeklēšana nav pabeigta, tad attiecīgajam izmeklētājam ar uzraugošo prokuroru kopumā jāierodas pie virsprokurora un jāsniedz pārskats, kas ir izdarīts un apstājies,” sacīja Kūtris.
Pretendenti runāja arī par personāla atlases un apmācību uzlabošanu, par starptautiskās integrācijas veicināšanu un arī par prokuratūras darba modernizāciju, piemēram, izveidojot iekšējo prokuratūras informācijas sistēmu.
Uz personāla jautājumu uzlabošanu norādīja arī Rīgas tiesas apgabala prokuratūras virsprokurors Armīns Meisters: “Manuprāt, iznāk, ka atsevišķi [cilvēki], kas ir katrā sistēmā, saucam tos par melnajām avīm vai piķi medus mucā, sabojā šo kopainu. Parādās lietas, kuras nevirzās veiksmīgi tiesā, kuras novilcinātas, nav savlaicīgi izmeklētas. No tā diemžēl izkristalizējas secinājums par visu prokuratūras darbu kopumā. Manuprāt, tas ir nežēlīgi un netaisnīgi pret prokuroriem, kas godam dara savu darbu.”
Tieslietu padomes locekļi uzdeva visdažādākos jautājumus, gan liekot precizēt konkrētas darbības mērķu sasniegšanai, gan jautājot, kas būs pirmais, ko izdarīs kandidāts, stājoties amatā.
Tieslietu padome lēma dienas laikā uzklausīt visus kandidātus un arī izvērtēt. Vairāki padomes locekļi apstiprināja, ka ir gatavi strādāt līdz vēlam vakaram. Ja neviens kandidāts neiegūst nepieciešamās astoņas balsis, balsošana varētu notikt vairākās kārtās.
Kandidātu vērtēšanā piedalās 14 no 15 Tieslietu padomes locekļiem.
Viens no Tieslietu padomes locekļiem - Juris Stukāns - atteicās no kandidātu vērtēšanas un balsošanas, jo pats pretendē uz ģenerālprokurora amatu. Kandidātu vērtēšanā nepiedalījās arī Saeimas Juridiskās komisijas vadītājs Juris Jurašs (Jaunā konservatīvā partija), kurš savā vietā deleģējis kolēģi Jāni Butānu (Jaunā konservatīvā partija).
KONTEKSTS:
Pašreizējā ģenerālprokurora Ērika Kalnmeiera pilnvaru termiņš beidzas 11. jūlijā.
Tieslietu padomes izsludinātajam ģenerālprokurora amata kandidātu konkursam pieteikušies astoņi pretendenti - prokurori Armīns Meisters, Juris Juriss, Jānis Ilsteris, Alēns Mickevičs, Uvis Kozlovskis, Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģijas priekšsēdētājs Juris Stukāns, bijušais Satversmes tiesas priekšsēdētājs, 12. Saeimas deputāts Gunārs Kūtris un kādreizējais prokurors, tagad advokāts Aldis Pundurs.
Visi pretendenti saņēmuši pozitīvu Satversmes aizsardzības biroja atzinumu par atbilstību noteiktajām prasībām speciālās atļaujas saņemšanai pieejai valsts noslēpumam.
Šoreiz ģenerālprokurora iecelšana notiek jau pēc jaunajiem noteikumiem. Saskaņā ar Saeimas veiktajiem likuma grozījumiem ģenerālprokuroru iecels nevis pēc Augstākās tiesas priekšsēdētāja, bet Tieslietu padomes priekšlikuma. Tieslietu padomes sastāvā ir 15 cilvēki.
