Padome uzskata, ka likumprojekta sagatavošanā nav ņemts vērā spēkā esošais prokuratūras darbības regulējums, tādēļ neatbalsta likumprojekta tālāko virzību piedāvātajā redakcijā.
Vienlaikus tiek norādīts, ka nepieciešams turpināt darbu pie likumprojekta pilnveidošanas, lai pēc tā pieņemšanas praksē nerastos virkne jautājumu, uz kuriem nav rodamas tiesiski pamatotas atbildes.
Jau iepriekš ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers piedāvāto jauno kārtību sauc par politiski motivētu. Padome iebilst pret piedāvātajās ģenerālprokurora amata kandidāta atlasi un izvirzīšanas kārtību, kā arī virsprokurora pilnvaru termiņu.
Tieslietu padome par piedāvātajām izmaiņām spriedīs decembra vidū.
KONTEKSTS:
Pēc pusgada Saeimai amatā būs jāieceļ nākamais ģenerālprokurors. Ērikam Kalnmeieram, kurš šajā amatā ir jau otro termiņu, likums uz to pretendēt vairs neļauj.
Šobrīd kandidātu var izvirzīt tikai Augstākās tiesas priekšsēdētājs. Tieslietu ministrs Jānis Bordāns vēlas, lai virzīšana būtu kolektīvs lēmums Tieslietu padomē. Tajā darbojas tieslietu ministrs, advokatūras pārstāvis, Augstākās tiesas priekšsēdētājs, Satversmes tiesas priekšsēdētājs – kopumā 15 locekļi.
Kandidātus gan nevērtētu visa padome, bet gan tās izveidotā komisijā. Tajā būtu 5 cilvēki, to skaitā Valsts prezidenta pārstāvis un tieslietu ministra pārstāvis. Uz ģenerālprokurora amatu varētu kandidāt plašāks cilvēku loks.
